ECT no Latvijas piedzen 13 768 eiro par nelikumīgu medicīnisko datu iegūšanu un apstrādi  (23)

ECT palāta 29.aprīlī pasludināja spriedumu lietā pret Latviju, vienbalsīgi atzīstot, ka ir noticis Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8.panta, tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, pārkāpums. Iesniedzēja lūdza piespriest viņai morālo kompensāciju 20 000 eiro apmērā, kā arī atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, taču ECT šo prasību apmierināja daļēji, atlīdzībā piespriežot kompensāciju 11 000 eiro un atlīdzību par tiesāšanās izdevumiem 2768 eiro.

Iesniedzēja sūdzējās, ka iesniedzējas medicīnisko datu iegūšana un apstrāde septiņus gadus pēc ķirurģiskas kontracepcijas bija nesamērīga iejaukšanās viņas privātajā dzīvē.

Tiesa atzina, ka šāda datu iegūšana un apstrāde nenotika "saskaņā ar likumu", jo notikumu brīdī Latvijā spēkā esošie tiesību akti nebija pietiekami precīzi, lai nepieļautu to patvaļīgu iztulkošanu un piemērošanu.

Vērtējot iesniedzējas sūdzību par viņas medicīnisko datu iegūšanu un apstrādi, ECT atzīmēja, ka nacionālajās tiesībās ir skaidri jānosaka kompetento iestāžu rīcības brīvības apjoms un veids šo darbību izpildes gaitā.

Tāpat ECT norādīja, ka medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcija (MADEKKI) sāka iesniedzējas medicīnisko datu vākšanu septiņus gadus pēc ķirurģiskas kontracepcijas veikšanas, laikā, kad iesniedzēja bija iesaistīta civilā tiesvedībā ar Cēsu slimnīcu. Tiesas ieskatā minētais laika posms liek apšaubīt, vai datu vākšana 2004.gadā ir atzīstama par "nepieciešamu medicīniskai aprūpei vai veselības pakalpojumu sniegšanai".

ECT nepiekrita Latvijas valdības viedoklim, ka MADEKKI datus par iesniedzējas slimības vēsturi vāca, lai izvērtētu ārsta, kurš veica olvadu nosiešanu, kriminālatbildību, tā kā apsūdzības celšanai septiņu gadus pēc notikušā bija iestājies noilgums, un ne Cēsu slimnīcas vadība, ne MADEKKI nebija pilnvarots vērtēt privātpersonas kriminālatbildību.