Šodienas notikumi izgaismo, ka Eiropai nopietni jādomā par tās vienotību. To parāda Eiropas Savienības (ES) attieksme pret notikumiem Eiropas austrumos, par godu Latvijas iestāšanās ES desmitgadei rīkotā pieņemšanā ES valstu vēstniekiem atzina Valsts prezidents Andris Bērziņš.
Viņš atzina, ka ES nopietni jādomā par lēmumu pieņemšanas efektivitāti. ES ir būvēta tās pilsoņiem, un tās institūcijām jākļūst tuvākām un saprotamākām katram iedzīvotājam.
"Eiropa ir mūsu kopīgās mājas! Lai mums pietiek gudrības, vēlmes un enerģijas par tām rūpēties, tās celt un pilnveidot katra ES pilsoņa labā," aicināja prezidents.
Viņš atzīmēja, ka 1.maijā aprit desmit gadi, kopš Latvija kļuva ES dalībvalsts, norādot, ka tā bija lielākā ES paplašināšanās tās pastāvēšanas vēsturē. Tā bija drosmīga paplašināšanās, ņemot vērā jaunuzņemto valstu atšķirīgo attīstības un vēsturisko pieredzi.
"Šajā svētku brīdī vēlos pateikties visām tām ES dalībvalstīm, kas vienbalsīgi pieņēma lēmumu atvērt durvis desmit jaunām dalībvalstīm. Domāju, ka mani Čehijas, Igaunijas, Kipras, Lietuvas, Maltas, Polijas, Slovākijas, Slovēnijas un Ungārijas kolēģi piekritīs, ka tas bija ļoti nozīmīgs un pat izšķirošs solis mūsu valstu un reģiona vēsturē. Ar šo paplašināšanos „dzelzs priekškars" krita pa īstam," sacīja prezidents.
Viņš norādīja, ka ieguvējas ir gan valstis, kas pievienojās, gan ES un Eiropa kopumā. Par to liecina mūsu ģeogrāfiskā vienotība, Eiropas ģeopolitiskās nozīmes pieaugums, ES vērtību - demokrātijas, likuma varas, cilvēktiesību un brīvību - nozīme tālu aiz tās robežām.
"Latvijai pievienošanās ES bija simboliska atgriešanās telpā, kurai esam bijuši piederīgi gadsimtu garumā. Pirms desmit gadiem Latvijas tauta izdarīja brīvu izvēli. Uzskatu, ka tā bija pareizā izvēle mūsu valsts pastāvēšanas un tās brīvības garantēšanā. Mēs augstu vērtējam ES pamatvērtības, jo, cienot un ievērojot katras dalībvalsts unikālo identitāti, vienojamies kopēju mērķu sasniegšanai," sacīja Bērziņš.
Viņš atzīmēja, ka no šā gada 1.janvāra Latvija ir Eiropas kodolā - tā kļuvusi par eirozonas dalībnieci.
Turklāt 10 gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts ir pieaudzis par 30%, un reālā darba samaksa cēlusies par 45%. Pateicoties ES atbalstam, Latvijā uzbūvēti un sakārtoti ceļi 870 kilometru garumā, piešķirtas gandrīz 60 000 stipendiju profesionālajā izglītībā studējošajiem, uzlabotas 405 veselības aprūpes iestādes. Arī lauksaimniecības nozare ir viena no lielākajām ieguvējām. Tās pievienotā vērtība šajā laikā ir divkāršojusies.
"ES ir mūsu projekts! Bieži vēlamies raudzīties uz ES kā atdalītu subjektu, ar kuru var tirgoties, uz kuru var dusmoties vai kuru var vainot savās nelaimēs. Taču par saviem lēmumiem, ierosinājumiem, kā arī iespēju izmantošanu esam atbildīgi mēs paši. ES esam mēs, mūsu attieksme un mūsu darbi," norādīja prezidents.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
