Gada laikā Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) pieņēmusi 17 spriedumus lietās pret Latviju un tas līdz šim ir bijis vislielākais 12 mēnešos pieņemto spriedumu skaits lietās pret Latviju, konferencē par Latvijai aktuālajiem cilvēktiesību jautājumiem stāstīja Rīgas Juridiskās augstskolas (RJA) prorektors Mārtiņš Mits.
Šie spriedumi pieņemti laikā no pagājušā gada aprīļa līdz šā gada 30.aprīlim. No šiem spriedumiem Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas pārkāpumi konstatēti 22 gadījumos, divos gadījumos netika konstatēts pārkāpums, savukārt vienā lietā - "Vistiņš un Perepjolkins pret Latviju" - spriedums bija tikai par kompensācijas apmēru.
Mits par spriedumiem runāja, sagrupējot tos tematiski. Divi spriedumi ir attiecināmi uz kategoriju par apstākļiem brīvības atņemšanas vietā - "Grimailovs pret Latviju" attiecas uz neadekvātiem apstākļiem personām ar invaliditāti, proti, ieslodzītais nevarēja patstāvīgi pārvietoties cietuma teritorijā, līdz ar to cilvēks ratiņkrēslā bija pilnībā atkarīgs no citiem ieslodzītajiem.
Tāpat ir bijusi lieta "D.F. pret Latviju", kurā bija runa par riska grupā esoša ieslodzītā lūgumiem viņu pārvietot uz citu cietumu, jo viņš ir bijis policijas informators.
Mits arī norādīja, ka ir bijušas lietas saistībā ar prettiesisku apiešanos un izmeklēšanas efektivitāti, gandrīz visas lietas, izņemot vienu, ir saistītas ar policijas rīcību. Divās lietās bija konstatēts gan pats prettiesiskas apiešanās fakts, gan nepienācīga izmeklēšana.
Jurists arī stāstīja par lietām, kas attiecināmas uz tiesībām uz brīvību un drošību, kā piemēru minot "Baņņikovs pret Latviju", kur problēma bija apcietinājuma ilgumā, kā arī par lietām saistībā ar tiesībām uz brīvību un drošību ārpus kriminālprocesa.
Mits arī izteicās par spriedumu lietā "Djundiks pret Latviju", kurā runa ir par to, ka pieteicējs ticis administratīvi aizturēts par atrašanos alkohola reibumā sabiedriskā vietā - viņš gulējis bezsamaņā kādā kāpņu telpā. Vēlāk viņš bija vērsies tiesā, norādot, ka atskurbtuves telpās viņu bija piekāvuši pašvaldības policijas darbinieki. ECT atzina konvencijas par cietsirdīgas izturēšanās aizliegumu pārkāpumu.
Tāpat augstskolas prorektors atsaucās uz spriedumu lietā "Nagla pret Latviju", kurā ECT atzina, ka tika pārkāptas tiesības uz vārda brīvību.
Mits rezumēja, ka Latvijas lietās dominē konvencijas 3.panta pārkāpumi un tas notiek jau divus gadus pēc kārtas. 3.pants nosaka, ka nevienu cilvēku nedrīkst pakļaut spīdzināšanai vai cietsirdīgi vai pazemojoši ar viņu apieties vai sodīt. Tāpat kā aktuālākā problēma ir izkristalizējusies izmeklēšanas efektivitāte policijā.
Kā ziņots, šodien RJA sadarbībā ar "Sorosa fondu - Latvija" organizē ikgadējo diskusiju par Latvijai aktuālajiem cilvēktiesību jautājumiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
