Bijušais Vācijas kanclers Helmūts Kols bijis pret Latvijas iestāšanos ES  (245)

"Laikā, kad tika sākts veidot pieprasījums par Latvijas iestāšanās sarunu uzsākšanu, es biju Latvijas vēstnieks Vācijā. Skaidri zinu, kāds bija bijušā Vācijas kanclera Helmūta Kola viedoklis un veiktā pretestība. Laiks ir pagājis un par to var runāt diezgan atklāti," sacīja Ķesteris.

Viņš atzina, ka tajā laikā Vācijas sabiedrība bija diezgan sašķelta, taču Baltijas valstis simpatizēja, vienīgi Kols gatavoja savu individuālo Krievijas politiku un izrādīja pretestību Baltijas valstu centieniem iestāties ES. "Mūsu mērķis bija pārvarēt šo pretestību un to varēja izdarīt pateicoties mūsu Ziemeļvalstu draugu atbalstam. Lielākoties tā bija Dānija," atminas Ķesteris.

Ar sabiedroto atbalstu tika panākts, ka ES tiks uzaicināta viena valsts no Eiropas dienvidiem. "Tolaik runa bija par Poliju, Ungāriju, vai Čehiju. Tāds vismaz bija paša Kola plāns. Taču Dānija ar partneriem "spieda" uz to, ka varētu uzņemt vēl vienu valsti no dienvidiem un vienu no ziemeļiem - Igauniju," norādīja Ķesteris.

Jautāts, vai Igaunija kādā jomā Latvijai bija priekšā, Ķesteris sacīja, ka atšķirība nemaz nebija tik liela. "Galvenais bija tas, ka kāja durvīs tika ielikta, un laikam ritot, 1999.gada decembrī Helsinkos tika pieņemts lēmumus Latviju, kopā ar citām kandidātvalstīm, ielūgt sākt iestāšanās sarunas. Tomēr jāatzīst, ka Latvijā tolaik bija maza izpratne par ES likumdošanu, vajadzēja visu mācīties no jauna."

Kā norādīja Ķesteris, Latvijai tolaik bija nepieciešams aprēķināt cik izmaksās ES likumdošanas ieviešana.

"Sākumā tika aprēķinātas tādas summas, ka likās, ka to mēs nekad nevarēsim ieviest. Taču tam jau bija domātas šīs iestāšanās sarunas, lai nebloķētu pārejas periodu, un pārmaiņas ieviestu pakāpeniski, arī izmantojot ES piedāvāto finansējumu," norādīja Ķesteris, piebilstot, ka viens pārejas periods vēl nemaz nav beidzies - par dzeramā ūdens direktīvu. "Tā pēdējais termiņš ir 2016.gads," piebilda Ķesteris.