Balsojums par neatkarības atjaunošanas deklarāciju 'dzima' garās diskusijās  (173)

Lai nonāktu pie šāda rezultāta, deputāti 3. un 4. maijā pulcējās uz četrām sēdēm, kuru laikā izvērsās plašas debates gan par Augstākās padomes prezidija ievēlēšanu, kura locekļiem nācās atbildēt uz deputātu jautājumiem par attieksmi pret Latvijas pilsonības piešķiršanu tiem iedzīvotājiem, kas Latvijā ieradušies pēc 1940. gada un nacionālajiem jautājumiem.

Neizpalika arī strīdi par juridiskām niansēm un darba organizāciju, draudi par vērienīgiem protestiem pret neatkarības pasludināšanu, atgādinājumi par okupācijas negatīvajām sekām uz Latvijas ekonomiku un ekoloģiju, kā arī PSRS represijām.

Portāls "Delfi" apkopojis dažus zīmīgākos citātus, kuri pirms divdesmit četriem gadiem izskanēja no Augstākās padomes deputātu mutēm.

 Anatolijs Gorbunovs, Augstākās padomes priekšsēdētājs (Latvijas Tautas frontes frakcija): " Vistuvākajā laikā Latvijas valsts varas orgānam būtu jāpieņem dokumenti, kuros mēs svinīgi paziņotu, ka Latvija pilnībā uzņemas saistības, kas izriet no PSRS parakstītajiem starptautiskajiem līgumiem cilvēka un pilsoņu tiesību jomā un ka tā ir gatava sekmēt starptautisko tiesību un Latvijas valsts iekšējo tiesību attīstību. Mums nav jākavējas un ir jānāk klajā ar oficiālām garantijām visas pasaules priekšā par to, ka PSRS pilsoņiem un viņu pēctečiem, kas ieradušies Latvijā pēc kara, nav jābaidās par savu nākotni arī pēc tam, kad Latvijas valstiskums būs atjaunots. Mums jārada pārliecība, ka tie iedzīvotāji, kuri nevēlēsies pāriet Latvijas pavalstniecībā, tāpat saņems vispāratzīto cilvēktiesību garantijas, ieskaitot sociālo aizsardzību, tiesības uz darbu, izglītību, pensiju, kā arī godu, cieņu, mantas neaizskaramību un tamlīdzīgi. Cilvēkiem jādod skaidras juridiskas garantijas un izvēles iespēja būt Latvijas Republikas pilsoņiem vai palikt PSRS pilsoņu statusā. "

"Mums būtu jāievēro Latvijas iedzīvotāju griba, kas nepārprotami izpausta, ievēlot vairākumā tos deputātus, kuri savā priekšvēlēšanu programmā izteikuši apņēmību atjaunot Latvijas Republikas valstisko neatkarību. Un trešais, manuprāt, ne mazāk svarīgs fakts ir tas, ka divus gadus atjauninātā PSRS federācija, par ko ļoti daudzi cilvēki iestājas arī mūsu republikā, nekādu līdztiesības mehānismu tiesiskajā ziņā nav radījusi, kurš ļautu Latvijas tautai pašai lemt par savu likteni. Tas viss kopā mums dod tiesisko un morālo pamatu nostāties uz Latvijas Republikas de facto atjaunošanas ceļa."

"Noskaņa Latvijā daudzējādā ziņā būs atkarīga no tā, cik pilni būs veikalu plaukti. "

Dainis Īvāns, Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks (Latvijas Tautas frontes frakcija) : "Es uzskatu, ka Latvijas neatkarības atjaunošana nav pašmērķis, tas ir līdzeklis, lai mēs nodrošinātu normālu, cilvēcisku dzīvi, lai mēs kļūtu par saimniekiem Latvijā un lai mums šajā Latvijā katram kaut kas piederētu - tātad lai šeit būtu normāla ekonomiskā sistēma, normālas cilvēciskās attiecības." 

Jurijs Antons, deputāts ( "Līdztiesība" frakcija, PSKP) : " Šo dokumentu pieņemšana ļoti saasinās jau tā sarežģītās nacionālās attiecības, destabilizēs politisko situāciju, sagraus saikni ar brālīgajām republikām, bet tas pasliktinās republikas ekonomisko stāvokli un darbaļaužu dzīves līmeni. Tas var traģiski ietekmēt latviešu tautas un visu Latvijā dzīvojošo tautu nākotni. Mēs uzskatām, ka jebkuras tautības cilvēkam jābūt līdztiesīgam, mierīgi un pārliecināti jāraugās nākotnē. Mēs atbalstām Latvijas Komunistiskās partijas XXV kongresa aicinājumu un redzam ekonomiski un politiski suverēnu, attīstītu un līdztiesīgu Latviju PSRS sastāvā."

Alfrēds Rubiks, deputāts ("Līdztiesība" frakcija, PSKP) :  "Mums tiek piedāvāts ne vairāk un ne mazāk kā restaurēt buržuāziskās Latvijas sabiedrisko iekārtu, atjaunot 1922.gada Satversmi, patiesībā saraut Latvijas PSR valstiskās saites ar Padomju Savienību." 

" Mūsu vēlētāji paziņo, ka viņi nepieņem un neatbalsta neatkarības deklarāciju, kura nav balstīta uz reālu pārkārtošanās praksi, uz visu Latvijā dzīvojošo iedzīvotāju gribas izpausmi referendumā. Mūsu vēlētāji paziņo, ka viņi aktīvi darbosies pret Augstākās padomes uzspiestajiem likumiem un deklarācijām." 

Alberts Bels, rakstnieks, deputāts (Latvijas Tautas frontes frakcija): " Latvijai ir nolaupīts jūras līcis, mūsu Daugava pārvērsta par notekkanālu. Rīga, kādreiz tik slavena ar skaidru un tīru dzeramo ūdeni, tagad spiesta dzert gandrīz vai no kloākas. Ūdens bez uzvārīšanas ir bīstams veselībai. Ventspilī ir atņemts gaiss, smok zeme. Lai tā nebūtu, mēs pieprasām neatkarību!"

Andris Plotnieks, deputāts (Latvijas Neatkarīgā komunistiskā partija ): " Ekonomikā turpinās lejupslīde, līdz ar to Latvija tādā situācijā, kādā tā ir šodien, nevar būt aktīvs ekonomisks faktors nedz savai tautai, nedz Padomju Savienībai, nedz pasaulei. Ja mēs vēlamies spert soli uz priekšu pārbūves stiprināšanai, mums ir jāuzņemas reāla atbildība par ekonomikas atdzīvināšanu. Un mēs varam to uzņemties tikai tad, ja republika kļūst patstāvīga valsts. Šāda patstāvīga valsts varētu spēlēt starpnieka lomu starp lielo Krieviju, Ukrainu un attīstītajām Eiropas valstīm. Veidotos savā ziņā atspoles fenomens, ekonomiska atspole, kas apkalpotu Rietumu - Austrumu savstarpējās attiecības. Otrkārt, Latvija varētu būt poligons, patiešām reāls poligons tai ekonomiskajai politikai, kura šodien Savienībā cieš krahu, jo centralizācija, kuru personificē 18 miljoni birokrātu, nav salauzta, un es šodien neredzu nekādus reālus panākumus, kas liecinātu, ka tā tiks salauzta. "

 Vladimirs Žarkovs, deputāts ("Līdztiesība" frakcija, PSKP) : "Patlaban vairāku sabiedrisko kustību aktīvisti, izmantojot demokratizācijas apstākļus, cenšas sašķelt darba cilvēkus pēc nacionālās pazīmes. Maskējoties ar nacionālās atdzimšanas idejām, kas ir tuvas katra cilvēka sirdij, daži politiskie darbinieki grib pagriezt vēsturi atpakaļ un izjūt nostalģiju pēc buržuāziskās kārtības." 

Indulis Bērziņš, deputāts (Latvijas Tautas frontes frakcija)  : "Šo lēmumu no mums gaida ne tikai Latvijas tauta, šo lēmumu gaida ne tikai brāļi Lietuvā, šo lēmumu no mums gaida visa Krievija, visa demokrātiskā Krievija, tā Krievija, kurai pieder nākotne un ar kuru mums dzīvot blakus mūžīgi mūžos. Jo nekur citur mēs taču nepārcelsimies. Un, protams, nevar būt brīva tā tauta, kas apspiež citas tautas. Tad atbrīvosim šo tautu no šī uzdevuma apspiest kādu tautu. "

Sergejs Dīmans, deputāts ("Līdztiesība" frakcijas priekšsēdētājs, PSKP), : " Zināt, ir ļoti viegli nobalsot par neatkarību, ir ļoti viegli ar rakstītiem vārdiem pārvilkt svītru piecdesmit kopdzīves gadiem PSRS sastāvā un izlikties, ka nekas nav bijis. Grūtāk ir izspriest, kā dzīvosim tālāk un ko darīsim. "

Mavriks Vulfsons, deputāts (Latvijas Tautas frontes frakcija):  "E s bieži esmu runājis ar Mihailu Gorbačovu un Nikolaju Rižkovu, un viņi man allaž uzdeva jautājumu: ar ko tas izskaidrojams, ka latvieši, kurus viņi uzskata par vienu no revolūcijai visuzticamākajām tautām, grib izstāties no Padomju Savienības? Un es viņiem atbildēju, ka latvieši negrib, lai viņu likteni izlemtu Maskavas upes krastā, Kremlī, kur tika parakstīts Ribentropa-Molotova līgums un attiecīgais protokols, viņi vēlas, lai viņu likteni izlemtu Latvijā, izlemtu Rīgā, izlemtu Daugavas krastā, Gaujas, Lielupes un Ventas krastā."

Lietuvas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Vītauts Landsberģis: "Latvija ilgi gaidīja šo dienu. Pasaule arī gaidīja un pašreiz skatās uz Latviju. No visām pasaules zemēm visvairāk šo dienu gaidīja Lietuva. Mēs esam pārliecināti, ka baltiešu ceļā mums jābūt ļoti cieši vienotiem. Tas ir dzīvības ceļš. Ja tas pārtrūkst, tad visu triju valstu iedzīvotāju ticība nākotnei būs apdraudēta. Es ticu, ka notiks viss, kam jānotiek, uz ko ceram."