Aizgāju svētdienā, 4.maijā, uz Haminas Sv.Marijas baznīcu. Ko vēl var darīt svētdienas rītā tādā mazā pilsētiņā kā Hamina? Atcerējos, ka šodien Latvija svin savus nozīmīgākos svētkus, neatkarības atjaunošanas dienu.
Aizdedzu svecīti šim gadījumam par godu.
Tūlīt pēc svecītes aizdegšanas neliels bērnu bariņš sāka dziedāt jauku melodiju. Baznīcu piepildīja vijoles maigās skaņas. Kontrabass sita mūzikas takti bungu vietā. Čels radīja vīrišķīgu pamatni maigajām bērnu balstiņām. Mūzika senajā baznīca apbūra!
Tas nav man par godu, tā nodomāju un gāju uz balkonu. Baznīca vēl bija tukša. Pamazām sāka ierasties somu ļaudis. Visiem rokās bija speciālie pavasara dziesmu bukletiņi. Cilvēku baznīcā bija vairāk nekā parasti.
Mēģināju atcerēties, kas šie varētu būt par baznīcas svētkiem? Mazais orķesstris, bērnu koris, tas nevarēja būt parasts dievkalpojums.
Nodomāju pie sevis: Haminas ļaudis nejauši grib atzīmēt Latvijas Neatkarības atjaunošanas dienu. Kāpēc ne? Somiem ir miers un stabilitāte, pateicoties ilggadējai un tālredzīgai valsts politikai. Viņiem ir bērnudārzi vienīgi valsts valodā. Skolās, kur ir bezmaksas pusdienas, māca tikai somu valodā. Pareizticīgā baznīca jau no 1918.gada ir Konstantinopoles, nevis Maskavas pakļautībā. Somiem ir OMD armija. Sava šauteņu un bruņmašīnu-amfībiju ražotne.
Vienlaikus viņi visiem spēkiem cenšas būt diplomātiski ar lielo kaimiņu. Jo to prasa ekanomiskās, tirzniecības un miera uzturēšanas intereses.
Somi labprāt vēlētu to arī mums, Baltijas tautām. Jo karš šeit, pie viņu robežām, nav nevienam vajadzīgs. Tāpēc viņi šo mazo koncertu velta visiem mums un sevišķi Latvijai. Domās redzēju uz baznīcas sienām apsveikumu uzrakstus Latvijas ļaudīm.
Lai tā arī būtu, nolēmu es, un baudīju kopdziedāšanas prieku. Jo bērniem katru dziesmu palīdzēja nodziedāt baznīcā sanākušie ļaudis.
Latvijai saules mūžu un mieru!