Valdība otrdien, 6.maijā bez diskusijām akceptēja vairākus Aizsardzības ministrijas sagatavotus grozījumus Nacionālās drošības likumā un citos likumos, kas tapuši ar mērķi nodrošināt ātru lēmumu pieņemšanu militāra apdraudējuma gadījumā.
Grozījumi, par kuriem vēl jālemj Saeimai, noteiks atbildīgo amatpersonu kompetenci un lēmumu pieņemšanas procedūras kā gadījumā, kad militārs apdraudējums var skart Latviju, tā arī gadījumos, kad iebrukums draud kādai citai NATO dalībvalstij.
Atbilstoši grozījumiem, Ministru prezidenta kompetencē būs pieņemt lēmumu par NATO Vašingtonas līguma 4. pantā paredzēto konsultāciju, kas uzskatāmas par valsts apdraudējuma situāciju novēršanas pasākumu, ierosināšana.
Savukārt ārēja uzbrukuma gadījumā NATO līguma 5. panta nekavējošu aktivizēšanu būs jāpieprasa Valsts prezidentam, kas, atbilstoši Satversmei ir Nacionālo bruņoto spēku augstākais virspavēlnieks.
Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) otrdien medijus informēja, ka, ņemot vērā Krievijas īstenoto Krimas pussalas aneksiju un saspīlējumu Ukrainā, patlaban Satversmes aizsardzības biroja vadībā top jauna Latvijas valsts apdraudējuma analīze. To plānots pabeigt līdz šā mēneša beigām.
Vaicāts par to, vai neidentificētu bruņotu cilvēku parādīšanos Latvijas teritorijā varētu uzskatīt par militāru apdraudējumu, kas ļautu Latvijai pieprasīt NATO līguma 5. panta "iedarbināšanu", Vējonis pieļāva, ka arī šādus incidentus varētu traktēt kā valsts militāru apdraudējumu.
Vienlaikus viņš uzsver, ka nepieļauj iespēju, ka Latvijā varētu izveidoties šāda situācija.
Iecerētie grozījumi aizsardzības jomu regulējošajos likumos noteiks arī kārtību, kādā tiek pieņemti lēmumi par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku līdzdalību starptautiskajās operācijās, kā arī lēmumi par citu NATO dalībvalstu bruņoto spēku kareivju līdzdalību militārās mācībās Latvijas teritorijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
