"Ar katru gadu aug būvniecības tempi, palielinoties arī nelegālo būvgružu problēmai. Pēc mūsu rīcībā esošiem aprēķiniem, mūsu valstī pie lielākiem būvniecības apjomiem nekā Igaunijā apglabāto vai pārstrādāto būvgružu apjoms ir vairākkārt mazāks nekā kaimiņvalstī. Tas liecina tikai par vienu, proti, nelegālo būvgružu bizness Latvijā plaukst un zeļ, un ir vairākas reizes lielāks nekā kaimiņos," skaidro Māris Simanovičs, Eco Baltia grupas valdes priekšsēdētājs. "Cietēji esam mēs visi – sabiedrība kopumā –, jo negodprātīgi uzņēmēji nelegālos būvgružus nevis izmanto pārstrādē vai, sliktākajā gadījumā, apglabā poligonos, bet gan izgāž tuvākajos mežos un pļavās, kur šie atkritumi rada būtisku kaitējumu dabai, dzīvniekiem un cilvēkiem."
Legāli vienu tonnu būvgružu izvest no objekta uzņēmējam maksā vidēji no 7,3 – 33,7 eiro Pierīgā, savukārt ārpus Rīgas līdz pat 60 eiro par tonnu, bet nelegāla būvgružu izvešana izmaksā vien 3,3 eiro tonnā. Līdz ar to vienas būvgružu autokravas izvešanas izmaksas var pārsniegt pat 400 eiro, piemēram, ja būvgruži ir sajaukti ar sadzīves atkritumiem. "Lauvas tiesu" izmaksās veido atkritumu apglabāšana poligonā, jo sajauktus atkritumus pārstrādei faktiski nepieņem. Ja pārvadātājs šādu kravu neved vis uz poligonu, bet izvēlas izgāzt mežā vai citā tam neparedzētā vietā, peļņa vismaz trīskāršojas. Turklāt, arī efektīvs kontroles mehānisms, kas ļautu izsekot būvgružu plūsmai no celtniecības objekta līdz pārstrādes vietai vai poligonam, joprojām nav izveidots.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
