Krievijas prezidents Vladimirs Putins nebija iecerējis pievienot Krievijai Krimu, tomēr viņam bija pilnīgi nepieņemami "atdot Ukrainu Rietumiem", savukārt Krimas pārņemšana bijusi tikai teorētiskos "operatīvajos plānos", kādu attiecībā uz Latviju Krievijai nav, intervijā ziņu aģentūrai LETA pavēstīja Krievijas Zinātņu akadēmijas Situāciju analīzes centra Stratēģisko novērtējumu nodaļas vadītājs Sergejs Utkins.
"Ja tiktu atrasta iespēja, lai [bijušais Ukrainas prezidents Viktors] Janukovičs paliktu amatā līdz nākamajām vēlēšanām un politiskajā arēnā parādītos vara, ar kuru arī Kremlis būtu gatavs sadarboties, viņi nelauztu šo scenāriju medņa, kurš sēž kokā, dēļ, pat ja arī vēlēšanās pievienot Krimu vienmēr bijusi kādam galvā," izteicās Utkins.
Politologs uzskata, ka Krimas pievienošana ir bijusi "operatīvajos plānos", proti, "ko vajadzētu darīt, ja nu pēkšņi...". "Manuprāt, pašlaik Kremļa darbības ir mēģinājums iegūt vismaz kaut ko tajā vietā, kur tā zaudētu visu," paskaidroja Utkins.
Uz aģentūras LETA jautājumu, vai tādos Kremļa "operatīvajos plānos" varētu būt arī Latvija, Igaunija un Lietuva, kā arī, piemēram, Kazahstāna un Baltkrievija, Krievijas eksperts atbildēja noliedzoši.
"Pat visstingrākie konservatīvie, neoimperiālisti, kuri ir par dižās Krievijas impērijas atjaunošanu - un nebūt nav teikts, ka viņus tajā atbalsta Kremlis -, saskata Krievijas impērijas stratēģijā divas kļūdas, kuras to ir iznīcinājušas. Tā ir kontroles pārņemšana pār Baltiju, kura pirmā sagribēja izkļūt no šīs kontroles, tādējādi palaižot visu dezintegrācijas procesu, kā arī Rietumukrainas pārņemšana. Un šie cilvēki uzskata, ka šīs kļūdas nevajadzētu atkārtot," izteicās eksperts.
"Ja jūsu valsts veiksmīgi attīstās, ja jūs tiekat galā ar problēmām, tad arī kaut vai teorētiska spēka pielietošanas iespēja pret jums būs minimāla," uzskata Krievijas eksperts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
