Ko Latvijā un Eiropā atzīmē 8.maijā?
- 1945. gada 8. maijā līdz ar nacionālsociālistiskās Vācijas kapitulāciju Eiropā beidzās Otrais pasaules karš un iestājās miers. Šī diena kļuva par Uzvaras dienu Eiropā.
- Atšķirībā no Rietumeiropas, kur 1945.gada 8.maijā tautas atguva neatkarību, Latvijā tā nenotika. Latvija neatkarību atguva tikai 1990.gada 4.maijā.
- Latvija jau 10 gadus ir pilntiesīga Eiropas Savienības dalībvalsts. Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienu Latvijas valsts kopā ar visu Eiropu atzīmē 8.maijā.
Ko Latvijā un Eiropā atzīmē 9.maijā?
- 1950.gada 9.maijā Parīzē Francijas ārlietu ministrs Robērs Šūmans, apzinoties trešā pasaules kara draudus, kas varētu aptvert visu Eiropu, starptautiskajai presei nolasīja deklarāciju, kurā Francija, Vācija un citas Eiropas valstis tika aicinātas apvienot savu ogļu un tērauda ražošanu, nolūkā nodrošināt mieru un uzlabot dzīves līmeni.
- Roberts Šūmans piedāvāja izveidot pārvalstisku Eiropas iestādi, kuras pārraudzībā būtu ogļu un tērauda nozare, kas tolaik veidoja visas militārās varas pamatu, jo ogles un tērauds ir svarīgi materiāli bruņojuma ražošanā.
- Ogļu un tērauda ražošanas apvienošana varēja nodrošināt kopējus pamatus Eiropas ekonomikas attīstībai, un Eiropas lielvalstu galvenā motivācija apvienoties bija pārliecība, ka Eiropas valstu attīstību var panāk tikai miers, nevis savstarpēji kari.
- 9.maijam ir simboliska nozīme Eiropas vēsturē, jo šajā datumā tika sperts pirmais solis Eiropas Savienības izveidē - šajā dienā sākās Eiropas projekts. Tāpēc arī ES valstu un valdību vadītāju augstākā līmeņa sanāksmē Milānā 1985.gadā tika pieņemts lēmums svinēt 9.maiju kā "Eiropas dienu".
- Tie ir svētki visiem Eiropas Savienības iedzīvotājiem, jo simbolizē vienotību dažādu valstustarpā, arī to valstu starpā, kas kādreiz ir karojušas viena ar otru.
- Kopš iestāšanās 2004.gadā Eiropas Savienībā 9.maiju arī Latvijā atzīmē kā Eiropas dienu.
Eiropā atzīmē 8.maiju, bet Krievijā* - 9.maiju
- Starp centrālo Eiropu un tās austrumiem pastāv laika joslu atšķirība. Vācijas bezierunu kapitulācija stājās spēkā 1945.gada 8.maijā plkst. 23:01, PSRS dēļ laika starpības tas jau bija 1945.gada 9.maija plkst. 1:01. Tā 9.maijs kļuva par Uzvaras dienu Padomju Savienības kontrolētajā daļā.
Vēsturiska izziņa:
§ Reimsā 7.maijā plkst. 2:41 CET** parakstīja Vācijas kapitulācijas aktu, kurš stājās spēkā 8.maijā 23:01 CET, to parakstīja arī PSRS pārstāvis, bet neatbilstoša ranga un bez pilnvarām no Maskavas;
§ Pēc Staļina vēlmes 8.maijā 22:43 CET to parakstīja arī Berlīnē - Žukovs un arī Sabiedroto spēku pārstāvji;
§ Abos tekstos Vācija padodas gan Padomju spēku virspavēlniekam, gan Sabiedroto spēku virspavēlniekam (tikai mainīti vietām);
§ Abi teksti paredz Vācijas kapitulāciju 1945.gada 8.maija 23:01 CET.
* 9.maiju oficiāli atzīmē arī citās valstīs, galvenokārt - NVS un, piemēram, arī Izraēlā.
** Centrālais Eiropas laiks (no angļ.val. - Central European Time)