Tiesa noraida biedrības 'Rodina' sūdzību par aizliegumu rīkot 'Krievu maršu'  (136)

Pilns spriedums būs 16.maijā, un to varēs pārsūdzēt mēneša laikā.

Biedrības "Rodina" juridiskais pārstāvis Aleksandrs Kuzins šodien tiesā pauda viedokli, ka Rīgas dome savu lēmumu aizliegt 9.maijā pieteikto "Krievu maršu" balstījusi uz pieņēmumiem par iespējamiem riskiem, kā arī tas pamatots ar politisku vērtējumu par "Rodina" izmantotajiem saukļiem.

Tiesas sēdē Kuzins norādīja, ka biedrība savu pieteikumu uztur pilnā apmērā un nesaskata iemeslu gājienu aizliegt, pamatojot, ka iepriekšējos gadus Rīgas dome gājienu atļāvusi. Iepriekš "Rodina" pasākumi no Rīgas domes puses esot aizliegti vien 2007.gadā un 2009.gadā.

Kuzins vairākkārt atkārtoja, ka Rīgas domes, kā arī Drošības policijas (DP) argumenti nav pamatoti ar faktiem. Tāpēc Rīgas dome, viņaprāt, nevar aizliegt pasākumu, pamatojot savu lēmumu ar pieņēmumiem un iespējamībām. Tāpat Kuzins norādīja, ka DP atzinumā minētais, ka "Rodina" izmantotie saukļi ir vērsti uz sabiedrības šķelšanu, nav pamatoti. Biedrība nepiekrīt arī DP apgalvojumam, ka gājiens ir vērsts uz neiecietības veicināšanu, netiešu latviešu valodas noliegšanu, sabiedrības šķelšanu un ideoloģisku domstarpību radīšanu.

Tāpat Kuzins noliedza DP atzinumā minēto iespējamību par bijušās PSRS, Latvijas PSR vai nacistiskās Vācijas karogu, ģerboņu un citas simbolikas izmantošanu. Vienlaicīgi "Rodina" juridiskais pārstāvis sacīja, ka gājiena aizliegums būtu nesamērīgs, pat ja pastāvētu kādi drošības riski.

Biedrības pārstāvis sacīja, ka gājiena mērķis ir iestāšanās par krievu skolām, bet biedrības darbība ir vērsta uz Latvijas sabiedrības saliedēšanu.

Savukārt Rīgas domes pilnvarotā pārstāve tiesā norādīja, ka katru gadu situācija ir citādāka un šogad kontekstā ar Ukrainas notikumiem Rīgas dome saskatījusi nepieciešamību šādu gājienu aizliegt.

Pēc sprieduma biedrības "Rodina" pārstāvis Aleksandrs Žguns atzina, ka, lai arī "Krievu maršs" fiziski nenotiks, "praktiski tas jau ir noticis", ņemot vērā sabiedrībā izraisīto rezonansi. Viņš atgādināja, ka pikets pret aizliegumu rīkot pasākumu tik un tā rīt tiek plānots.

Savukārt biedrības juridiskais pārstāvis Aleksandrs Kuzins pauda, ka par sprieduma pārsūdzēšanu biedrība lems pēc pilna sprieduma pieejamības, tomēr šodien nolēmums viņam izraisot nožēlu.

Žguns iepriekš norādīja, ka pasākums bija plānots tāds pats kā citus gadus un no biedrības puses nekādas provokācijas neesot gaidāmas. "Rodina" arī plāno pieteikt piketu, lai iebilstu pret "Krievu marša" aizliegumu.

Radzevičs pauda viedokli, ka pikets par piketa aizliegšanu nekādu labumu nedos - šis jautājums ir jārisina tiesiski, iesniedzot pieteikumu tiesā. Izpilddirektors arī piebilda, ka tiesa ne vienmēr atceļ domes lēmumus - piemēram, 16.martā lēmums ierobežot tā sauktās antifašistu aktivitātes ar tiesas lēmumu tika grozīts tikai daļēji, atļaujot pasākuma rīkotājiem pusstundu lietot skaņu pastiprinošas iekārtas.

"Protams, mums ir vārda brīvība, bet tajā pašā laikā vārda un pulcēšanās brīvība var tikt ierobežota, ja tas apdraud demokrātisku valsts iekārtu un citu personu tiesības un brīvību," uzsvēra Radzevičs. Viņš skaidroja, ka sabiedrībā radies satraukums par biedrības paustajiem aicinājumiem un publicētajiem videoklipiem publiskajā telpā, kas radījuši bažas par to, vai tie ir leģitīmi. Arī iepriekšējos gados notikuši biedrības "Rodina" pasākumi, bet gads no gada atšķiras, un pašreizējais starptautiskais konteksts un konflikts Ukrainā var radīt negatīvu publisku rezonansi un rosināt konfrontācijas.

Pilsētas izpilddirektors atzina, ka pašvaldībā pēdējā brīdī, neievērojot likumā noteiktos termiņus, iesniegti vairāki citi piketi, kuru rīkotāji iecerējuši paust pretēju viedokli 9.maija svinētājiem. Viens no piketiem pieteikts vietā, kur grasījusies pulcēties biedrība "Rodina". Ņemot vērā, ka tas iesniegts otrdien, pieteikumus nav iespējams kvalitatīvi izskatīt.

LETA jau ziņoja, ka Rīgas pašvaldība saņēmusi negatīvu Drošības policijas (DP) atzinumu par biedrības "Rodina" piektdien, 9.maijā, plānoto "Krievu maršu". DP uzskata, ka "Rodina" rīkoto pasākumu laikā pastāv augsti sabiedriskās kārtības un drošības apdraudējuma riski, kas var izraisīt nekārtības, un pasākuma organizatori nespēs nodrošināt kārtības uzturēšanu pasākuma laikā. Tāpēc DP iesaka Rīgas pašvaldībai šo pasākumu aizliegt.

Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija, DP brīdinājusi, ka "Krievu maršā" var piedalīties vairāk dalībnieku, nekā ir minēts pieteikumā, un viņu vidū var būt arī radikāli vai uz konfrontāciju izraisīšanu orientētas personas. Iepriekšējo gadu pieredze liecina, ka biedrības "Rodina" rīkotajos pasākumos piedalās arī biedrības "Pribaltijskij kazačij krug" pārstāvji, kuri publiskus pasākumus apmeklē, ģērbušies kazaku formas tērpos un līdzi ņemot kazaku karogus un atribūtiku. Neskatoties uz to, ka normatīvais regulējums neaizliedz publiskos pasākumos nēsāt militāros formas tērpus, tas var izraisīt negatīvu rezonansi sabiedrībā.

DP arī norādījusi, ka krievu kazaku organizāciju identitāte ir cieši saistīta ar Krievijas interešu aizsardzību, kas izpaužas arī kā brīvprātīga dalība militāros konfliktos reģionā. Aktuālākais šīs darbības piemērs ir Krievijas kazaku ierašanās Ukrainā, kur viņi aktīvi ir īstenojuši darbības, kas ir vērstas pret Ukrainas teritoriālo vienotību.

Biedrības "Rodina" rīkoto pasākumu laikā ir iespējami arī mēģinājumi izmantot bijušās PSRS, Latvijas PSR un nacistiskās Vācijas karogus, ģerboņus, himnas un simboliku, kuras izmantošana saskaņā ar Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumu ir aizliegta.
"Rodina" aktivitātes un darbība ir vērsta uz sabiedrības šķelšanu, ideoloģisku domstarpību, etniskās spriedzes un neiecietības veicināšanu Latvijas sabiedrībā, jo tā ir balstīta uz kategorisku krievu nācijas pārākuma demonstrēšanu un netiešu latviešu tautas un valodas noliegšanu, norāda DP.

Kā ziņots, Pārdaugavā, pie pieminekļa Padomju armijas karavīriem, šodien un rīt notiks tradicionālie biedrības "9maijs.lv" rīkotie pasākumi, lai pieminētu "fašisma sagrāves dienu". Šiem pasākumiem 9.maijā plkst.18 grasījās pievienoties arī "Rodina", rīkojot krievu skolu atbalsta gājienu. Plānots, ka gājienā piedalītos ap 100 cilvēku.

"Rodina" dibināta 2004.gada augustā. Tās darbības mērķi ir "Latvijas krievu kultūras lingvistiskās kopienas pārstāvēšana, tās tiesību un interešu aizstāvēšana", kā arī krievu nacionālās identitātes saglabāšana un attīstība Latvijā, sabiedrisko un jaunrades pasākumu un projektu organizēšana. Biedrības galvenās amatpersonas ir Mihails Averins, Eduards Gončarovs, Vadims Ivanovs, Grigorijs Suhovejenko un Aleksandrs Žguns.