Cēsis pretendē kļūt par Latvijas kultūras galvaspilsētu  (11)

Iepazīstoties ar pašvaldības un privātpersonu plāniem pilsētas kultūras dzīves kapacitātes palielināšanā, Melbārde atzina, ka "esat savākuši lieliskus radošās industrijas spēkus, un iniciatīva, ko demonstrējat kā pilsēta, ir izcila."

Pēc viņas teiktā, pašlaik Cēsīs ir gan infrastruktūra, gan cilvēkresursi, gan politiskā griba, lai kultūra pilsētā attīstītos vēl vairāk.

"Tās ambīcijas, ko varbūt vajadzētu demonstrēt Rīgai, šeit var reāli īstenot," akcentēja ministre, piebilstot, ka "intelektuāli Cēsīs ir jaudīgi resursi, kādu, piemēram, citās reģiona pilsētās nav".

Tieši cilvēku kapacitāti ministre aicināja izmantot, rakstot projektus, piemēram, radošajiem inkubatoriem, kāds, piemēram, ir Andrejosta Rīgā, kā arī projektus, kas saistīti ar dabas un kultūras mantojuma objektu apgūšanu. Tiem nepieciešami biznesa plāni, kādus cēsnieki, viņasprāt, spētu uzrakstīt.

Ar pilsētas vadību ministre pārrunāja arī iespējas reģiona kultūras un nacionālās identitātes attīstību un koncertzāles "Cēsis" nozīmi tajā, kā arī ārzemju latviešu mākslas muzeju plānoto izveidi Cēsīs un iespējas laikmetīgās mākslas muzeju veidot tieši reģionos.

Ministre viesojās Vidzemes reģionālajā koncertzālē "Cēsis", kur tika iepazīstināta ar telpām, koncertzāli, amatieru iespējām un Cēsu Alfrēda Kalniņa mūzikas vidusskolu. Tam sekoja vizīte topošajā radošajā rezidencē Ruckas muižā, kur ministre tikās ar Ievu Gobu un Tomu Kokinu, runājot par radošajām industrijām un radošu cilvēku piesaisti Cēsīm.

Pēcāk ministre devās uz izveidoto mākslas telpu vecajā Cēsu alus darītavā, kā arī viesojās Cēsu Sv.Jāņa baznīcā, kur tikās ar draudzes mācītāju un citiem pārstāvjiem, kuri iepazīstināja ar ēkas esošo stāvokli un to, kas vēl jādara baznīcas atjaunošanai.

Vizīti noslēdza Cēsu viduslaiku pils apmeklējums, kur ministre tikās ar pašvaldības aģentūras "Cēsu Kultūras un Tūrisma centrs" pārstāvjiem, spriežot par pils kompleksa stāvokli un nepieciešamo atbalstu tā saglabāšanai.