24.maijā vēlētāji no visām 28 ES dalībvalstīm ievēlēs 751 pārstāvi Eiropas Parlamentā. No Latvijas tiks ievēlēti astoņi deputāti. Šīs vēlēšanas ir viens no lielākajiem demokrātiskajiem notikumiem pasaulē. 400 miljoniem Eiropas pilsoņu būs iespēja ietekmēt turpmāko virzību Eiropas Savienībā. Piedāvāju četrus iemeslus, kāpēc, manuprāt, noteikti ir jāpiedalās šajās vēlēšanās un, kāpēc es to noteikti darīšu.
1. Eiropas Savienība - miers un stabilitāte
Vai zināji, ka Eiropas Savienība sākotnēji tika izveidota pēc Otrā pasaules kara ar mērķi pārtraukt asinsizliešanu starp kaimiņvalstīm? Kopš 1950. gada Eiropas Ogļu un tērauda kopiena sāka ekonomiski un politiski apvienot Eiropas valstis, lai nodrošinātu ilglaicīgu mieru. Tas bija pirmais solis ceļā uz mieru un stabilitāti Eiropā.
Mums ir brīvība, kas jānovērtē! Agrāk šķita, ka Latvijas valsts neatkarība ir pašsaprotama lieta, jo nebrīvu valsti savā dzīvē nekad nebiju pieredzējusi. Redzot notikumus Ukrainā, nekad negribētu, lai scenārijs atkārtojas arī pie mums Latvijā. Vēl pavisam nesenā vēsturē bijām Padomju Savienības sastāvā, šobrīd notiekošais atsauc atmiņā vēstures notikumus un bailes.
Lai arī dziļi sirdī latviešos vēl arvien slēpjas zināms eiro skepticisms, šajā brīdī vajadzētu izvērtēt, kas ir svarīgāk - dzīvot brīvi vai dzīvot bailēs. Mums jāspēj pierādīt, ka iestājamies par cilvēktiesībām un demokrātiskām vērtībām, runas un vārda brīvību. Diemžēl šīm vērtībām ikdienā netiek piešķirta īpaša nozīme, tās tiek novērtētas tikai tad, kad tiek apdraudētas vai pazaudētas.
Attēlā redzams Eirobarometra aptaujā apkopotais ES valstu cilvēku viedoklis, vai viņu balss ietekmē darbību Eiropas Savienībā. Tikai 15% latviešu pilnībā piekrīt šim apgalvojumam, kamēr 77% pilnībā nepiekrīt. Latviešu "piekrišana" ir zem ES vidējā rādītāja, kas ir 29%. No visām Baltijas valstīm Latvijā attiecībā uz šo jautājumu ir visvairāk negatīvi noskaņoto iedzīvotāju, kā tas redzams attēlā. Visvairāk cilvēku, kas tic, ka viņu viedoklis tiek sadzirdēts, ir Dānijā, kur šim apgalvojumam piekrīt vairāk kā puse iedzīvotāju jeb 57%. Šāda situācija zināmā mērā arī raksturo latviešu eiro skepticismu, jo viņiem ir pārliecība, ka viņu viedoklis neko neietekmē.
Noteikti būs interesanti vērot, kā nestabilā politiskā situācija Eiropā būs ietekmējusi mūsu vēlētāju izvēli - vai paliksim mājās pie televizora ekrāniem vai lauku darbiem, vai arī tomēr aiziesim un parādīsim savu nostāju. Ceru uz otro variantu!
2. Balsošana - tā ir privilēģija, kas jānovērtē
Tiesības balsot - tas ir svarīgākais simbols līdzdalībai demokrātiskajos procesos. Eiropas Parlamenta vēlēšanas notiek tikai reizi piecos gados, kad ikviens Eiropas pilsonis tiešā veidā var parādīt savu nostāju un to, kas viņam rūp.
Latvijā piedalīšanās vēlēšanās ir brīva izvēle, bet, piemēram, Beļģijā, Grieķijā, Kiprā un Luksemburgā piedalīšanās vēlēšanās ir obligāta, taču Latvijas pilsoņiem ir īpaša privilēģija - neatbalstāmo kandidātu svītrošana no vēlēšanu saraksta un plusiņu likšana kandidātiem, kurus viņi atbalsta. Šāda metode kandidātam vai nu samazina vai palielina iespēju tikt ievēlētam.
Neaizejot uz vēlēšanām vispār, mēs palielinām iespēju, ka tiks ievēlēts kāds kandidāts, kuru noteikti nevēlamies redzēt Parlamentā.
3. Eiropas savienība respektē viedokļu dažādību
Vēlēšanas notiek periodā, kad paralēli ir dziļa politiskā un ekonomiskā krīze. Mūsu balsis ir tās, kas ietekmēs Savienības nākotni. Vai mums ir jāsaglabā taupības politika, vai arī nē? Kāda veida politiskā un ekonomiskā integrācija Eiropā turpināsies? Vai mums ir vajadzīga Eiropas Savienības armija? Katram ir savs viedoklis.
Noskaties video, kurā savu viedokli izsaka katras dalībvalsts iedzīvotājs.
4. Sajūties kā eiropietis!
Jau desmit gadus dzīvojam Eiropas Savienībā. Esam latvieši, bet vai saucam sevi arī par eiropiešiem?
Protams, ik pa laikam medijos dzirdam to, ka Eiropa ieviesusi aizliegumus, ierobežojumus un sankcijas. Bet vai esam paspējuši izvērtēt labumu, ko sniedz atrašanās Eiropas Savienībā un darbu, ko Eiropas Parlaments veic mūsu labā?
Man kā jaunietei tuvāks piemērs ir Eiropas Savienības cīņa ar jauniešu bezdarbu, ko bieži vien rada prakses trūkums jauniešiem. Tiek piedāvāti risinājumi un plašas iespējas piedalīties dažādās aktivitātēs, piemēram, Erasmus+ ietvaros, kas sniedz gan studiju, gan prakšu un apmaiņas braucienu iespējas. Zināšanas, ko mēs iegūstam, palīdz mums konkurēt vietējā darba tirgū un dalīties ar svaigām idejām. Erasmus programma aizsākās 1987.gadā un kopš tā laika apmēram trīs miljoniem studentu ir bijusi iespēja izmanot kādu no Erasmus programmas piedāvātajām iespējām, kopš 2014.gada tā kļuvusi par Erasmus+. No Latvijas šo iespēju pēdējā ES plānošanas periodā no 2007. līdz 2013.gadam izmantojuši aptuveni 35 tūkstoši jauniešu.
Vai mēs esam svarīgi Eiropai? Es vēlētos teikt "Jā!" un jūtos piederīga Eiropas Savienībai. Bet kā domā citi Latvijas iedzīvotāji? Pēc Eirobarometra datiem attēlā zemāk redzams, ka Latvijā kopumā 53% aptaujāto sajūtas kā Eiropas pilsoņi, bet 46% noteikti tā nejūtas. Par mums skeptiskākas ir tikai piecas valstis - Bulgārija, Kipra, Itālija, Grieķija un Lielbritānija.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!