Valsts probācijas dienests no nākamā gada plāno ieviest izsekošanas aproces  (2)

"Šis pasākums ir vērsts uz to, lai samazinātu brīvības atņemšanu skaitu un termiņu, kuru notiesātie pavada ieslodzījumā. Jau minēju, ka darbs ar likumpārkāpēju sabiedrībā, šobrīd nav pietiekams. Runa ir par to, ka mēs notiesāto "izceļam" no cietuma vides un ieliekam sabiedrības vidē, bet līdz ar aproču ieviešanu mums būs arī pietiekami efektīvs kontroles līdzeklis, kas var mums nosignalizēt, ka cilvēks ir noteiktā vietā," teica dienesta vadītājs.

Tajā pašā laikā ar cilvēku, kuram uzlikta aproce, turpinās strādāt probācijas dienests ar dažādām korekcijas, resocializācijas metodēm, lai cilvēkam palīdzētu dzīvot sabiedrībā, neizdarot likumpārkāpumus.

"Cietumā viņš nevar objektīvi iemācīties dzīvot sabiedrībā, jo cietuma sabiedrība ir specifiska sabiedrība, ir virkne ierobežojumu, kuru dēļ viņš nesaskaras ar dažādiem izaicinājumiem, kuru dēļ ir kārdinājums veikt likumpārkāpumus. Ar aproču palīdzību tā būs kā pakāpeniska cilvēka izvešana sabiedrībā. Ja ieslodzītais piekritīs aproces uzlikšanai, viņam būs iespēja izkļūt no ieslodzījuma pat nedaudz ātrāk par pirmstermiņa atbrīvošanu," skaidroja Papsujevičs.

85% finansējuma aproču iegādei būs pieejami no Norvēģijas finanšu instrumenta, bet 15% izmaksu tiks segti no Latvijas valsts budžeta.

Sākotnēji aproču ieviešana paredzēta kā pilotprojekts – līdz 2016.gada 30.aprīlim – vienlaicīgi ir plānots uzraudzīt 200 personas, tai skaitā izmantojot elektronisko uzraudzību. "Tas nozīmē, ka būs gan ierastā probācijas uzraudzība, gan klāt nāks elektroniskā uzraudzība. Reālais aproču skaits varētu būt lielāks. Elektronisko uzraudzību mēs plānojam piemērot no viena mēneša līdz pat gadam. Kad pilotprojekts būs beidzies, jāskatās, kādas būs atziņas un priekšlikumi, kā arī valdības lēmums, vai projekts jāturpina, jāpalielina vai jāsamazina aproču skaits," pauda dienesta vadītājs.

Valsts probācijas dienests ir tieslietu ministra pārraudzībā esoša iestāde. Dienests ir radīts, lai sekmētu noziedzības novēršanu valstī, nodrošinātu sabiedrībā izciešamo sodu kvalitatīvu izpildi un koordināciju un atslogotu pārējo tiesībaizsardzības iestāžu darbu.