Latvijas pretgaisa aizsardzības spēju stiprināšanai Aizsardzības ministrija (AM) saņēmusi piedāvājumus no 13 kompānijām par iespējamām iegādāties gaisa telpas novērošanas sistēmas, pastāstīja Aizsardzības ministrijas Preses nodaļas pārstāve Dace Kundrāte.
NATO un ES valstu kompānijas piedāvājušas vairāk nekā 15 dažādas sistēmas.
Šobrīd tiek veikta analīze par piemērotākajiem un efektīvākajiem risinājumiem, lai mēneša laikā sagatavotu informāciju lēmuma pieņemšanai valdībā, tostarp par nepieciešamajiem pretgaisa aizsardzības ieročiem. Sistēmu izvēli noteikti ietekmēs arī Aizsardzības ministrijai un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem atvēlētais finanšu līdzekļu daudzums šim projektam, norādīja Kundrāte.
Par pretgaisa aizsardzības raķešu iegādes iespējām AM drīzumā veiks atsevišķu kompāniju piedāvājumu aptauju.
Latvijas pretgaisa aizsardzības spēju stiprināšanai - radaru un raķešu iepirkumiem - būs nepieciešami vairāki desmiti miljoni eiro, iepriekš žurnālistiem pastāstīja aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS).
Vējonis iepriekš paziņoja, ka finansējumu Latvijas pretgaisa aizsardzības stiprināšanai nepieciešams atrast jau šī gada budžetā. Aizsardzības ministrija sagatavos un līdz šī gada 1.jūnijam valdībā iesniegs ziņojumu, kurā sniegs detalizētus pretgaisa aizsardzības spēju attīstīšanas risinājumus un iespējamās izmaksas.
Pretgaisa aizsardzības spēju modernizāciju paredzēts veikt divos virzienos, pirmkārt, iegādājoties jaudīgas radaru sistēmas, kas spēj fiksēt un identificēt ikvienu objektu, tostarp zemu lidojošu, kas šķērso Latvijas gaisa telpas, kā arī sauszemes robežas, otrkārt, nodrošinot modernus ieročus, ar kuriem iespējams efektīvi reaģēt, neitralizējot apdraudējuma objektus, iepriekš informēja ministrs.
"Vienkāršiem vārdiem runājot, mums nepieciešamas "Stinger" tipa raķetes, lai mēs varētu notriekt lidojošos objektus," iepriekš žurnālistiem paziņoja ministrs. Raķetes "Stinger" ir apgādātas ar sensoru, kas reaģē uz lidaparāta dzinēja izstaroto siltumu.
Lai arī par šiem pirkumiem būs jālemj valdībai, Vējonim ir pārliecība, ka viņa kolēģi Ministru kabinetā apzinās to drošības situāciju, kāda patlaban Baltijas reģionā izveidojusies.
Patlaban nepārtrauktu gaisa telpas novērošanu Latvijā nodrošina trīs radiolokatori, kas izvietoti Lielvārdē, Ventspils lidlaukā un Rēzeknes novada Audriņu pagastā. Tie darbojas vienoti ar radiolokatoriem Igaunijā un Lietuvā, veidojot kopēju NATO gaisa telpas novērošanas sistēmu.
Radiolokatori spēj atpazīt visa veida gaisa kuģus - lidmašīnas, bezpilota lidmašīnas, helikopterus, sākot ar nelieliem, līdz pat kvadrātmetra izmēra, vieglmetāla konstrukcijas lidaparātiem. Tomēr pašreizējā novērošanas sistēma vērsta uz tālās darbības novērošanu attālumā līdz 450 kilometriem un 30 kilometru augstumā.
Pretgaisa aizsardzības spēju stiprināšana pēc Ukrainas krīzes pavirzījusies aizsardzības jomas prioritāšu galvgalī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
