Dāsnākie partiju ziedotāji – uzņēmēji, zemnieki un maksātnespējas administratori  (18)

Eiropas Parlamenta (EP) deputātu kandidātu reputācijas datu bāzē "Kandidatiuzdelnas.lv" apkopotā informācija liecina, ka vislielākos ziedojumus saņēmusi "Zaļo un Zemnieku savienība" un "Vienotība", bet partiju programmās uz EP vēlēšanām ir atrodama virkne solījumu, kas attiecas uz jautājumiem, kas jālemj nacionālā, nevis ES līmenī.

Analīzē izmantota KNAB partiju finanšu datu bāzē atrodamie dati par lielākajiem ziedojumiem deviņām "Kandidatiuuzdelnas.lv" analizētajām partijām pēdējos 16 mēnešos. Iegūtie dati liecina, ka lielākos ziedojumus – vairāk nekā miljons eiro - saņēmušas šobrīd Latvijā pie varas esošās partijas un tajās ietilpstošās struktūras - "Zaļo un zemnieku savienība" - 1 139 250,92 eiro un "Vienotība" - 1 082 865,43 eiro. Kā nākamie lielākie ziedojumu saņēmēji ir "Saskaņa" - 700 916,88 eiro.

Kā nākamās partijas, kuru kases papildinātas ar būtiski mazākām summām, ir "Latvijas Attīstībai" - 266 831 eiro, "Alternative" - 193 015,68 eiro, "Nacionālā Apvienība" - 165 023,02 eiro, "Latvijas Reģionu Apvienība" - 86 964 eiro un "Latvijas Krievu savienība" jeb bijusī PCTVL - 60 988,44 eiro. Latvijas Sociālistiskā partija, kas joprojām ietilpst "Saskaņas Centrā", bet šajās EP vēlēšanās startē ar atsevišķu sarakstu, ir saņēmusi tikai 3382 eiro lielus ziedojumus.

Partiju lielāko ziedotāju analīze liecina, ka to vidū joprojām dominē uzņēmēji, kas darbojas nekustamo īpašumu, farmācijas, informācijas tehnoloģiju, banku un sabiedrisko attiecību nozarē. Tajos atrodami arī lielo zemnieku saimniecību īpašnieki un maksātnespējas administratori. Dāsnas summas partijām atvēlējuši arī bijušie vai esošie politiķi, Saeimas un Eiropas Parlamenta deputāti, kā arī EP deputātu palīgi.

Saskaņā ar politisko partiju finansēšanas ierobežojumiem, fiziska persona partijai 2013.gadā varēja ziedot ne vairāk kā 10 000 latu jeb 14 225 eiro, bet 2014.gadā – 16 000 eiro.

"Kopumā partiju programmās uz EP vēlēšanām ir daudz solījumu, kas saistīti ar sociālajiem jautājumiem, kas Latvijas vēlētājiem ir ļoti aktuāli un sasāpējuši, taču diemžēl nav atrisināmi Eiropas Savienības līmenī. Tas liek domāt, ka partijas šādā veidā jau gatavo augsni Saeimas vēlēšanām rudenī, kā arī nav nopietni izvērtējušas un iepazinušās ar ES līgumiem un kompetencēm. Turklāt, šādi solījumi atrodami arī to partiju programmās, kuru pārstāvji jau ir strādājuši Eiropas Parlamentā, tāpēc pieredzes trūkumu ES līmenī nevar uzskatīt par iemeslu vēlētāju maldināšanai", stāsta Jankovs.