Šādus secinājumus izdarījusi Valsts kontrole, pārbaudot 26 ministriju un centrālo valsts iestāžu 2013.gada pārskatus. Valsts kontroliere Elita Krūmiņa šodien medijiem atzina, ka dažās valsts pārvaldes iestādēs apetīte salīdzinājumā ar 2012.gadu ir augusi un pērn rīkotas semināru pusdienas pilīs un koncepciju apspriešanas dārgos restorānos.
Valsts kontroles pārbaudēs atklājušās dažādas interesantas lietas saistībā ar līdzekļu izlietojumu. Piemēram, par identifikācijas karšu ieviešanu, jauna cietuma būvniecību. Ir apmaksāta arī dalība maratona pasākumos, pirktas dārgas dāvanas, organizētas boulinga sacensības. Patīkami ir rotāt telpas ar ziediem, bet ir jāskatās, cik šāda vēlme ir samērojama ar valsts budžeta līdzekļiem, sacīja Krūmiņa. Pēc Valsts kontroles domām, ir tērētas nepamatoti lielas summas, lai ar ziediem dekorētu telpas, dāvinātu tos dažādu institūciju pārstāvjiem un izmantotu tos citiem mērķiem.
Pārbaudot 2013.gada pārskatus, Valsts kontrole 25 gadījumos atzinumus sniegusi bez iebildumiem, sešos no tiem tomēr norādīts uz būtiskiem tiesību normu pārkāpumiem. Savukārt vienā gadījumā sniegts atzinums ar iebildēm, norādot uz būtiskiem tiesību normu pārkāpumiem un neekonomisku rīcību ar finanšu līdzekļiem.
Par Izglītības un zinātnes ministrijas un Zemkopības ministrijas pārskatos konstatētajiem tiesību aktu pārkāpumiem Valsts kontrole ir informējusi arī Ģenerālprokuratūru, par dažiem pārkāpumiem - Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, kā arī Iepirkumu uzraudzības biroju.
Valsts kontrole norādījusi uz pārkāpumiem Zāļu valsts aģentūrā, kur uzmanību pievērsa vairāki bilances posteņi par 4 647 554 eiro, kā arī par neatbilstošiem avansa maksājumiem Nacionālajā veselības dienestā par 1 421 894 eiro.
Krūmiņa atzina, ka avansa maksājumu tendence ir bīstama un šādu maksājumu apjoms pieaug. Pagājušajā gadā šī summa sasniegusi 2 536 594 eiro.
Vairākās valsts pārvaldes iestādēs ir konstatēti pārkāpumi iepirkumu jomā, proti, valsts iestādes nav veikušas likumā noteiktās procedūras un ierobežojušas konkurenci starp piegādātājiem, tādējādi radot valsts budžeta līdzekļu neefektīvas izmantošanas risku.
Valsts pārvaldes iestādēs pagājušā gada laikā slēgti līgumi par juridiskajiem pakalpojumiem un konsultācijām, tērējot tam diezgan apjomīgus līdzekļus, lai gan pašos resoros ir darbinieki, kuri ir kompetenti šajos jautājumos. Līgumi ir slēgti Finanšu ministrijā, Tieslietu ministrijā, Iekšlietu ministrijā, Veselības ministrijā, kā arī Ekonomikas ministrijā un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā.
Krūmiņa atzina, ka iepriecinošs ir fakts, ka 12 iestādēs nav konstatētas nepilnības grāmatvedības uzskaitē un iekšējās kontroles sistēmā. Pirms gada šāda situācija bija deviņās iestādēs.
Kopumā Valsts kontrole ir sniegusi 161 ieteikumu konstatēto trūkumu novēršanai, no tiem deviņi ir ar augstu prioritāti, 128 - ar vidēju prioritāti, bet 24 ieteikumi ir vērsti uz gada pārskata sagatavošanas uzlabošanu.
"Valsts kontrole ir sagādājusi materiālu pamatīgai pētniecībai visiem tiem, kuriem patiesi interesē tas, kas notiek mūsu valstī," atzina Krūmiņa.
Lai gan šodien publiskoti revīziju rezultāti par pagājušā gada pārskatiem, ir valsts iestādes, kuras joprojām nav tikušas galā ar ieteikumu ieviešanu pēc iepriekšējo gadu rezultātiem, atzina Krūmiņa. Gadu no gada problēmas ar ieteikumu ieviešanu esot Izglītības un zinātnes ministrijai. Attieksme pret ieteikumu ieviešanu katrā iestādē esot dažāda un tas atkarīgs no šīs iestādes vadītāja izpratnes un attieksmes pret tiem, noteica valsts kontroliere.
Valsts kontrole arī cītīgi sekojusi līdzi tam, kā iestāžu vadītāji medijos izsakās par Valsts kontroles norādījumiem, - vai tiešām ir izprasta ieteikumu būtība.