Ar savā pārskatā paustajām atziņām Drošības policija (DP) pārsniedz savas pilnvaras un provocē „raganu medības” pret sabiedriskajām organizācijām, uzskata “Nepilsoņu kongresa” (NK) priekšsēdētāja Elizabete Krivcova.
Krivcova atzīmē, ka 19. maijā publicētajā DP gada pārskatā NK tiek minēts sadaļā, kurā ir runa par konstitucionālās iekārtas aizsardzību, norādot, ka tur teikts: lai aktualizētu nepilsoņu jautājumu, NK vērsās pie dažādu starptautisko organizāciju vadītājiem, piemēram, ANO Ģenerālsekretāra, ES Padomes prezidenta un ES Komisijas prezidenta, izveidoja interneta vietni (www.non-citizens.eu), apmeklēja vairākas ārvalstu vēstniecības Latvijā, rīkoja nepilsoņu jautājumiem veltītus pasākumus pie Eiropas Parlamenta ēkas un organizēja citas aktivitātes.
„Pārskata periodā NK centās gūt atbalstu savām idejām arī latviešu auditorijā (NK mājas lapā ir sadaļa latviešu valodā) un mēģināja iesaistīties iekšpolitiskajās debatēs, rīkojot diskusiju par Satversmes preambulas projektu," uz DP secinājumiem norāda Krivcova.
„Tam ir grūti noticēt, taču par valsts pamatu graušanu DP uzskatīja diskusiju rīkošanu, vēršanos starptautiskajās organizācijās, kā arī tīmekļa vietnes www.kongress.lv latviešu versijas izveidi," savu sašutumu pauž Krivcova. „Taču ir acīmredzami, ka nav iespējams aizliegt demokrātisku iniciatīvu un mazākumtautību tiesību aizstāvēšanu, tāpēc DP rīcība ir neveikls mēģinājums attaisnot izgāzušos valdības politiku sabiedrības integrācijas jomā," norāda NK priekšsēdētāja.
Krivcova atzīmē, ka patlaban tiek izskatīts jautājums par to, lai sagatavotu vēstuli NATO ģenerālsekretāram Andersam Fogam Rasmusenam.
„Aktuālajā politiskajā situācijā tieši NATO ir tas, kas atbild par Latvijas valsts drošību. Nesen Latvijas teritorijā tika dislocētas ASV militārpersonas, lai veicinātu drošību pēc notikumiem Ukrainā. Taču ārējās drošības nodrošināšana nav iespējama bez iekšējās stabilitātes. Latvijas specdienesti, spriežot pēc pārskata, darbojas pilnīgi pretējā virzienā, provocējot sabiedrības sašķelšanu, traucējot atklātu un plurālistisku dialogu ar mazākumtautību pārstāvjiem, kas veidotu iekšzemes miera un drošības pamatu. Tāpat rodas bažas arī par pārskata loģiku: ja Krievija var izmantot Latvijas krievvalodīgos iedzīvotājus savos nolūkos, šī iedzīvotāju grupa rada draudus Latvijas drošībai un būtu aizliedzama," rezumē Krivcova.
Jau vēstīts, ka DP gada pārskatā pirmdien publiskoja aktīvākos Krievijas tautiešu politikas pārstāvjus Latvijā, atzīstot, ka starp tiem ir Viktors Guščins, Aleksandrs Gapoņenko, Josifs Korens, Beness Aijo, Elizabete Krivcova, Illarions Girss, Margarita Dragiļa, Jeļena Bačinska un citi.
DP norāda, ka Krievijas tautiešu atbalsta politikas aizsegā, izmantojot tautiešu organizācijas, Krievija īsteno pasākumus, mēģinot ietekmēt ārvalstu iekšpolitiskos procesus. Tāpēc DP uzskata, ka Krievijas īstenotā tautiešu politika rada riskus nacionālās drošības interesēm.
DP norāda, ka dažādu ar Krievijas īstenotās tautiešu politikas saistīto nevalstisko organizāciju darbība arī pērn bija vērsta pret Latvijas sabiedrības saliedētību un uz Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju piederības sajūtas Latvijai mazināšanu. Pērn savu popularitāti turpināja nostiprināt zināmākie tautiešu aktīvisti, kuri par līdzdalību tautiešu politikā gūst personīgu labumu un kuru aktivitātes ir pakārtotas Krievijas ārpolitiskajām interesēm Latvijā.
Starp aktīvākajiem Krievijas tautiešu politikas pārstāvjiem Latvijā DP min Gapoņenko, atzīmējot, ka viņš turpinājis sadarbību ar Borisu Zeļcermanu, kura līderisma kursos izaugusi aktīvistu jaunā paaudze, proti, Krivcova, Girss, Dragiļa, Bačinska un citi.
Zeļcermana un Gapoņenko darbu DP uzskata par vienu no galvenajiem, audzinot jauno paaudzi.
DP norāda, ka NK pērn turpināja darboties kā nereģistrēta organizācija, kas ļauj šai struktūrai apiet likumā noteiktos ierobežojumu sabiedrisko organizāciju darbībai, tostarp nodrošināt finanšu darbības atklātību.
Pērn NK bijis viens no svarīgākajiem tautiešu politikas ietvaros īstenotajiem projektiem. Tā izveide atbilst Krievijas interesēm akcentēt nepilsoņu "problemātiku" un aktualizēt jautājumu par "cilvēktiesību pārkāpumiem" starptautiskajās institūcijās. NK līdere un partijas "Saskaņa" biedre Krivcova startē arī Eiroparlamenta vēlēšanās, pārskatā atzīmē DP.