Atbilstoši Dzīvnieku aizsardzības likuma grozījumu otrajam lasījumam iesniegtajiem priekšlikumiem, Latvijā varētu tikt atļauta kurmju ķeršana ar mehāniskajām lamatām.
"Delfi" jau ziņoja, ka Dzīvnieku aizsardzības likums tā sākotnējā versijā paredzēja, ka aizliegums nogalināt dzīvniekus neattieksies ne tikai uz kaitīgajiem grauzējiem, piemēram, žurkām un pelēm, bet arīdzan uz kurmjiem.
Šādi grozījumi dotu iespējas kurmju nogalēšanai izmantot arī tādas metodes kā, piemēram, spridzināšanu vai indēšanu ar gāzi. Minētā iecere izraisījusi ne tikai dzīvnieku tiesību aizstāvju, bet arī daudzu Saeimas deputātu sašutumu.
"Ja dabā kas ir savairojies pārāk daudz, tad vainīgas nav šīs dzīvās būtnes, bet vainīgs ir cilvēks," debatēs teica deputāte Ilma Čepāne ( V).
Visdedzīgāk par kurmju tiesībām iestājās Valērijs Agešins (SC), kurš pauda neizpratni par to, ka priekšlikumu pielīdzināt kurmjus kaitīgiem grauzējiem, kurus atļauts nogalināt, iesniegusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.
"Kurmis tiešām nav grauzējs, bet kukaiņēdājs un zinātnieki jau sen atzinuši, ka kurmju klātbūtne ir apliecinājums tam, ka dārzā ir veselīga un auglīga augsne. Turklāt kurmis apēd maijvaboļu kāpurus un zemesvēžus, irdina zemi," aizstāvot kurmjus, uzsvēra Agešins.
"Mūsdienās nav pieņemts kādu dzīvnieku sugu vai grupu uzskatīt vienkārši nepārprotami par kaitīgu," debatējot par iespējamu kurmju pielīdzināšanu kaitīgajiem grauzējiem, sacīja deputāts Ingmārs Līdaka (ZZS).
Saeima par pieļaujamajām kurmju iznīcināšanas metodēm vēl diskutēs, skatot Dzīvnieku aizsardzības likumu galīgajā lasījumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
