2004.gada 12.jūnijā, kad Latvijā pirmo reizi notika EP vēlēšanas, tajās piedalījās 577 879 vēlētāji, kas ir 41,34% no visiem vēlētājiem. EP vēlēšanām Latvijā deputātu kandidātu sarakstus bija iesniegušas 16 partijas un partiju apvienības, bet 5% barjeru pārvarēja pieci saraksti - "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", "Jaunais laiks", Tautas partija, "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" un "Latvijas ceļš". Visspožākos panākumus, iegūstot četrus deputāta mandātus EP, guva "tēvzemieši". Tolaik opozīcijā esošais "Jaunais laiks" ieguva divus mandātus, bet pārējās 5% barjeru pārvarējušās partijas - pa vienam mandātam.
Savukārt 2009. gadā, kad vienlaikus ar EP vēlēšanām Latvijā notika arī pašvaldību vēlēšanas, vēlētāju aktivitāte sasniedza 53,69% - pie vēlēšanu urnām devās 797 219 vēlētāji. Par vietām EP cīnījās kandidāti no piecpadsmit sarakstiem, bet 5% barjeru pārvarēja seši saraksti - "Pilsoniskā savienība" un "Saskaņas centrs" ieguva pa diviem mandātiem, bet "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā", "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", LPP/LC un "Jaunais laiks" - pa vienam mandātam.
Šā gada EP vēlēšanās pirmajās divās dienās iespēju nobalsot priekšlaicīgi ir izmantojuši 3,12% vēlētāju, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas informācija.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!