Vēlētājs pārmet latviešu valodas nelietošanu kādā Rīgas vēlēšanu iecirknī  (105)

Kā stāstīja kāds vēlētājs, viņam licies dīvaini, ka minētajā vēlēšanu iecirknī skaidrojumu par to, ka viņam beidzies pases derīguma termiņš un tāpēc viņš nevar piedalīties vēlēšanās, tika sniegts krievu valodā.

"Pretjautājumus uzdevu latviešu, bet atbildes jebkurā gadījumā saņēmu tikai krievu valodā, kas, pēc manām domām, ir jocīgi un pret likumu," skaidroja vēlētājs.

Republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likuma 6.pants nosaka, ka vēlēšanu komisijas un iecirkņu komisijas veidojamas no Latvijas pilsoņiem, kuri prot latviešu valodu un kuriem ir vismaz vispārējā vidējā izglītība, tāpēc vēlētājs uzdeva retorisku jautājumu, kā minētā vēlēšanu iecirkņa komisijā ir pieņemta persona, kura nepārvalda latviešu valodu.

Kā atzina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa, vēlētāja pārmetums ir pilnībā pamatots un viņam ar attiecīgu iesniegumu vajadzētu vērsties vai nu CVK, vai arī Rīgas pilsētas vēlēšanu komisijā.

"Ja kaut kas tāds atgadās, cilvēkam jāvēršas ar rakstisku iesniegumu vēlēšanu komisijā. Tas noteikti tiks izskatīts un lietas apstākļi noskaidroti. Ja tā patiešām bijis, tas nav pareizi, jo vēlēšanu komisijas locekļiem noteikti ir jāspēj komunicēt ar cilvēkiem latviešu valodā," sacīja Bērziņa.

Jau ziņots, ka Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu iepriekšējās balsošanas trīs dienās nobalsojuši 100 306 jeb 6,81% vēlētāju, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) sniegtā informācija.

Vislielākā aktivitāte bijusi Rīgā, kur iepriekšējās balsošanas laikā nobalsojuši 38 143 jeb 9,22% balsstiesīgo. Vismazāk aktīvi bijuši Latgales vēlētāji, kur pie vēlēšanu urnām devušies 11 109 jeb 4,88% balsstiesīgo.

Vidzemē trīs dienās nobalsojuši 27 670 jeb 6,87%, Kurzemē - 11 319 jeb 5,67%, bet Zemgalē - 12 065 jeb 5,32% vēlētāju.

Kopumā vēlēšanām reģistrēti 1 472 462 balsstiesīgie vēlētāji. Tiek prognozēts, ka vēlēšanās varētu piedalīties aptuveni 40% balsstiesīgo.