Apvienotajā štābā atrodas gan mācību situāciju centrs, kas modelē situāciju un piespēlē incidentus, gan to vienību, kas atrodas apvidū, komandvadības, kas vada operāciju.
Līdz ar scenāriju ticis sagatavots arī mācību mērķis, kas jāizpilda vienībām, kas reāli atrodas apvidū. Šajās mācībās mērķi ir valsts aizsardzības organizāciju un darbu koordināciju starp spēku veidiem. Atbilstoši šiem mērķiem tiek izspēlēti incidenti jeb nosacītā pretinieka darbības, lai uzlabotu karavīru spējas, piemēram, apgādes, uguns atbalsta vai pārvietošanās jomās.
„Mācību scenārijs ir pietiekoši komplicēts, lai nodrošinātu, ka vienībām vienlaicīgi jānodarbojas gan ar operācijas izpildi, gan jāplāno turpmākos uzdevumus nākamajām dienām," norāda mācību vadības štāba virsnieks pulkvežleitnants Agris Jermacāns.
Ārpus Ādažiem ir izvērsti divi brigādes štābi - Sauszemes spēku kājnieku brigādes štābs, kura komandieris ir pulkvedis Mārtiņš Liberts, un Zemessardzes štābs, kura komandieris ir jūras kapteinis Rūdolfs Rudzuroga.
„Man kā Zemessardzes 3.novada komandierim bija jāizveido Zemessardzes brigādes štābs, kuram pakļauti visi bataljoni. Štāba izveide, protams, bija izaicinājums, jo tajā darbojas gan zemessargi, gan karavīri no dažādām vienībām, un iepriekšējā pieredze viņiem ir ļoti dažāda," par savu uzdevumu mācībās stāsta jūras kapteinis Rūdolfs Rudzuroga. „Runājot par štābu darbību, ļoti nozīmīgi ir zemessargiem izprast štābu procedūras, kas ir nepieciešamas plānošanai un štāba darbībai. Sākotnēji tas bija izaicinājums, bet es ar katru dienu redzu uzlabojumus. Savukārt tie spēki, kas atrodas apvidū, atstrādā kaujas uzdevumus lielākos formējumos un redz, kādu atbalstu var saņemt no citiem spēku veidiem, piemēram, tuvā gaisa atbalstu vai uguns atbalstu."
Jūras kapteinis Rudzuroga novērtē, ka šīs mācības ir vēl viena lieliska iespēja pilnveidot Zemessardzes sadarbību ar citiem spēku veidiem un īpaši ar Sauszemes spēku kājnieku brigādi.
Zemessardzes brigādes štābs ir izveidots nepabeigtā padomju laika bunkurā Garkalnē, un šī bunkura apkārtnes sakārtošanā zemessargi bija iesaistījušies arī Lielās talkas laikā - pirms tam šajā vietā bija atradusies izgāztuve. Šī izrādījās mācību scenārijam un attālumiem atbilstoša vieta, turklāt atšķiras no prasta štāba izvietojuma.
Viens no Zemesardzes bataljoniem - pulkvežleitnanta Māra Tūtina komandētais Zemessardzes 22.kājnieku bataljons - mācību ietvaros ir saņēmis uzdevumu ieņemt aizsardzības pozīcijas Ādažu poligona teritorijā, lai aizkavētu pretinieka virzību, kas šobrīd tiek sekmīgi izpildīts. Bataljona štābs darbojās jau visu nedēļu, un 22.maija vakarā to papildināja ap 500 karavīru un zemessargu.
„Šīs ir vienas no vērienīgākajām mācībām bruņoto spēku vēsturē, tajās ir iesaistīti visi spēku veidi, turklāt mūs atbalsta mūsu sabiedrotie, piemēram, ar bezpilota lidaparātu sniegtajām iespējām," stāsta pulkvežleitnants Tūtins. „Mācības dos mums iespēju saprast, kādas ir mūsu stiprās un vājās vietas sadarbībā, un rīkoties, lai problēmas līdz nākamajām mācībām novērstu. Tieši tāpēc mēs esam šeit. Esmu ļoti gandarīts par mūsu karavīru un zemessargu profesionalitāti, vēlmi strādāt un mācīties."
Viena no Zemessardzes 22.kājnieku bataljona rotām atrodas netālu no upes, viņiem dots uzdevums aizkavēt pretinieku, lai tas nevarētu virzīties uz Ādažiem. Zināms tikai tas, ka pretinieks uzbruks ar pārspēku un mēģinās tikt pāri upei. Zemessargs Rolands Lukašēvics, kam šīs ir pirmās tik liela mēroga mācības, atzīst, ka gaidīt uzbrukumu ir daudz grūtāk un nogurdinošāk nekā piedalīties kaujā. Viņš kopā ar dienesta biedriem pozīcijās atrodas jau kopš piektdienas vakara.
Mācības „Namejs" noslēgsies svētdien, 25.maijā, ar viesu un mediju dienu, kas norisināsies Ādažu poligonā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!