Vēlētāju aktivitāte ir zema, bet situācija nav traģiska, uzskata politologi  (80)

Politologi norādīja, ka virknē Eiropas Savienības (ES) valstu pērn aktivitāte ir bijusi vēl zemāka un daudzviet nav sasniegusi pat 20% robežu. Sagaidāms, ka šogad arī pārējās ES valstīs vēlētāju aktivitāte būs kritusies, līdz ar to uz kopējā fona Latvija izskatīsies apmierinoši.

Tomēr Kažoka norāda, ka iedzīvotāju līdzdalība ir ievērojami samazinājusies pat neskatoties uz to, ka šogad ir bijuši divi ievērojami faktori, kas mobilizē vēlētājus - Ukrainas un Krievijas konflikts, kā arī bijušais premjerministrs partijas "Vienotība" saraksta priekšgalā. "Bail domāt, kas būtu, ja šo faktoru nebūtu," atzina Kažoka.

Kažoka pauda viedokli, ka iedzīvotāju aktivitāte ir zema, jo cilvēkiem trūkst izpratnes par to, kāpēc piedalīties EP vēlēšanās ir svarīgi un kā EP ietekmēs mūsu nākotni nākamos piecus gadus.

Rozenvalds pauda, ka interese par EP vēlēšanām samazinās visās ES valstīs, jo vēlētāji ne vienmēr īsti saprot, ko EP viņiem dod. "Otrs objektīvs iemesls - pietiek pa logu paskatīties un saprast, ka, rīkojot vēlēšanas sestdienā, brīnišķīgā laikā, kad Rīgā ir grūti uzturēties un cilvēki brauc prom, aktivitāte būs zema," piebilda politologs. Lielu lomu kontekstā ar laikapstākļiem nospēlējis arī tas, ka iecirkņi tika slēgti jau plkst.20.

"Man pilnīgi nesaprotama ir norma, ka EP vēlēšanās vēlētāji piesaistīti vienam iecirknim, īpaši ņemot vērā to, ka Latvijā pastāv būtiskas atšķirības starp deklarēto un reālo dzīvesvietu. Tās ir arī mūsu pašu radītās problēmas, kas saistīts ar veidu un kārtību, kādā Latvijas EP deputāti tiek ievēlēti. Vēlēšanas, kurās ievēlam tikai astoņas personas, neizbēgami ir kandidātu kā personību sacensības - vēlētāji mazāk objektīvi skatās uz partiju programmām kā uz cilvēkiem, kam uzticas. Nav skaidrs, kāpēc mums nevar būt līdzīgi kā ir jau septiņās ES valstīs, ka vēlēšanās var pieteikties neatkarīgie kandidāti," uzsvēra Rozenvalds.

Savu lomu spēlē arī tas, ka Latvija ir maza valsts, kuru EP pārstāv tikai astoņi deputāti, kas ir ļoti maz uz 750 deputātu fona, līdz ar to daļai iedzīvotāju liekas, ka "nav ko tur īpaši muti dzesēt". "Visi faktori kopā rāda rezultātu, pie kāda esam nonākuši," sacīja Rozenvalds.

Politologs uzsvēra, ka EP ir ļoti svarīgs ES pārvaldes struktūras fenomens, tāpēc varētu vēlēties, lai tas būtu vairāk leģitīms. Aktivitātes kritums visā ES skaidrojams ar to, ka, neskatoties uz visiem pūliņiem, cilvēki jūt mazāku saistību, nekā nacionālās vēlēšanās, turklāt sava loma ir krīzes procesiem. "Apskatnieki prognozē, ka šajās vēlēšanās varētu pieaugt radikālo pozīciju pārstāvji. Arī Latvijā "Exit Poll" dati, kas gan nav droši, liecina, ka, salīdzinājumā ar iepriekšējām aptaujām, radikālo spēku pocīzijas pieaug," atzīmēja Rozenvalds. Šajās vēlēšanās atbalsts palielinājies gan Nacionālajai apvienībai "Visu Latvijai!"-TB/LNNK, gan "Latvijas Krievu savienībai" un Tatjanai Ždanokai.

"Visā ES sagaida, ka pēc šīm vēlēšanām EP būs vairāk gan galēji kreiso, gan jo īpaši galēji labējo, kas saistīts ar imigrantu pieplūduma problēmām ES. Eiropas projekts ir grandiozs un daudzi mūs apskauž, ka esam šajā priviliģētajā klubā, bet tajā pašā laikā iekšējo problēmu arī netrūkst," norādīja Rozenvalds.

Kā ziņots, sestdien notikušajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās Latvijā piedalījušies tikai aptuveni 30% no kopumā 1,47 miljoniem balsstiesīgo vēlētāju.

"Latvijas faktu" sadarbībā ar Latvijas Televīziju veiktās veiktās vēlētāju aptaujas pie balsošanas iecirkņiem liecina, ka par "Vienotību" nobalsojuši 31,2% aptaujāto vēlētāju, par "Saskaņu" - 13,1%, par "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) - 11,7%, par Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) - 6,2%, par Latvijas Krievu savienību (LKS) - 5,5%, par "Alternative" - 3%, par "Latvijas attīstībai" - 2,4%, par Latvijas Reģionu apvienību - 1,8%, par Latvijas sociālistisko partiju - 1,4%, bet par pārējām partijām - mazāk nekā 1% aptaujāto balsotāju.

EP vēlēšanām Latvijā bija reģistrēti 14 partiju un partiju apvienību deputātu kandidātu saraksti, kuros kopā iekļauti 170 deputātu kandidāti. Tādējādi uz vienu no astoņām Latvijas EP deputātu vietām pretendēja vidēji 21 deputātu kandidāts. EP vēlēšanās Latvija ir viens vēlēšanu apgabals, no kura jāievēl astoņi deputāti. Visās ES dalībvalstīs kopā EP jāievēl 751 deputāts.