Žaneta Ozoliņa, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes nodaļas profesore uzsver, ka patiesībā vidējā vēlētāju līdzdalība EP nav zemāka kā iepriekš – ES dalībvalstu Centrālo vēlēšanu komisiju apkopotie dati liecina, ka, līdzīgi kā 2009.gadā, tā sasniegusi 43,1%.
30% Latvijas politiskās līdzdalības ir diezgan zemi, salīdzinājumā ar citām vēlēšanām, tomēr tie nav uzskatāmi par katastrofāliem, jo vairākās citās ES dalībvalstīs pie vēlēšanu urnām devušies pat mazāk nekā 20% vēlētāju.
"Paldies Dievam, Latvija nav pēdējā," sacīja Ozoliņa.
Sociālantropologs Klāvs Sedlenieks uzsver, ka uz pārējo ES fona, Latvijas vēsturiski zemāko vēlētāju aktivitātes rādītāju tomēr nevar uzskatīt par katastrofālu.
"Šīs vēlēšanas nav tāds numur viens notikums Latvijas vēlētāju dzīvē," sacīja Sedlenieks, atzīmējot, ka arīdzan partiju priekšvēlēšanu aktivitātes nav liecinājušas par to, ka EP vēlēšanas tiktu uzskatītas par nozīmīgām.
Savukārt politoloģe Iveta Kažoka, atzīmējot to, ka vēlētāju aktivitāte tradicionāli ir bijusi augstāka tajās valstīs, kur EP vēlēšanas notiek vienlaikus ar kādām citām vēlēšanām vai referendumiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
