Grigules priekšvēlēšanu kampaņa izmaksājusi ap 150 000 eiro; sponsorus neatklāj  (154)

Viņa uz jautājumiem par finansējuma apjomu un tā avotiem atbildēja izvairīgi, kā arī, ignorējot žurnālista Jāņa Gestes jautājumu par to, kurš bijis "tas labais cilvēks, kurš finansēja reklāmas kampaņu", novēlēja "visiem veiksmi, izturību, enerģiju un veiksmīgu Latvijas interešu aizstāvēšanu Eiropā" un nolika klausuli.

Grigule izteicās, ka ZZS rezultātus vērtēja kā panākumu, sakot, ka esot cerēts uz lielāku vēlētāju atbalstu, tomēr zemā vēlēšanu aktivitāte, īpaši laukos, ietekmējusi rezultātu.

Viņa atzīmēja, ka bez reklāmas kampaņas ZZS šo vienu mandātu nebūtu dabūjusi.

Politiķe norādīja, ka kampaņa bijusi pietiekami "budžetīga" tajā neesot izmantots visdārgākais variants. Kopējie tēriņi vēl tiekot aprēķināti.

Kā ziņots, "Vienotība" pārliecinoši uzvarējusi EP vēlēšanās ar 46,19% vēlētāju atbalsta. Par "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) nobalsojuši 14,25%, par "Saskaņu" - 13,04%, par Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) - 8,26%, bet par Latvijas Krievu savienību (LKS) - 6,38%. Tādējādi "Vienotībai" tikuši četri EP deputāti krēsli, bet pārējām četrām partijām - pa vienam.

Par eiroparlamentārieša Aleksandra Mirska pārstāvēto "Alternative" nobalsojuši 3,73% pilsoņu, Latvijas Reģionu apvienību atbalstīja 2,49%, partiju "Latvijas attīstībai" - 2,12%, bet par Latvijas Sociālistisko partiju nobalsoja 1,54% vēlētāju.

Kopumā nobalsojuši 445 225 vēlētāji jeb 30% balsstiesīgo.

EP vēlēšanām Latvijā bija reģistrēti 14 partiju un partiju apvienību deputātu kandidātu saraksti, kuros kopā iekļauti 170 deputātu kandidāti. Tādējādi uz vienu no astoņām Latvijas EP deputātu vietām pretendēja vidēji 21 deputātu kandidāts. EP vēlēšanās Latvija ir viens vēlēšanu apgabals, no kura jāievēl astoņi deputāti. Visās ES dalībvalstīs kopā EP jāievēl 751 deputāts.