Latvijai notikumi Ukrainā ir modinātājzvans, uzskata Dalbiņš  (152)

Viņš uzskata, ka tieša militāra apdraudējuma Latvijai no Krievijas patlaban nav, jo mūs sargā NATO līgums, bet tas nenozīmē, ka kaimiņvalstij par Latviju nav intereses. Šādos apstākļos ir nepieciešama stipra vara, kas neradītu starpnacionālus vai sociālus konfliktus valstī, uzskata Dalbiņš, kurš patlaban strādā Ostas policijā un uzrauga bīstamo kravu apriti Rīgas brīvostā.

Notikumi Ukrainā ir parādījuši, kādā veidā var realizēt militārā uzbrukuma darbības, nepielietojot konvenciālā kara taktiku, izmantojot mazas militāras grupas bez atpazīšanas zīmēm. Tas sarežģī militāro konfliktu vešanas likumdošanu un rada jaunus izaicinājumus jebkurai drošības sistēmai, ne tikai militārajai valsts aizsardzībai, bet arī civilajām iestādēm, norāda Dalbiņš.

Pēc viņa teiktā, ārējs militārs apdraudējums valstij pastiprinās, ja tajā ir kāds nopietns iekšējs, piemēram, starpnacionāls, konflikts. Tad tiek organizētas kampaņas, raidīti palīgā saucieni ārvalstīm, lai pasargātu kādas grupas intereses. Uz tādu konfliktu, kāds izvērsās Ukrainā, pēc Dalbiņa domām, ir problemātiski tiešā veidā attiecināt NATO līguma 5.pantu par kolektīvo aizsardzību, jo ir grūti identificēt, kas ir tie "zaļie cilvēciņi" bez zīmotnēm, kas veic militārās operācijas citas valsts teritorijā.

Līdz ar to militārā drošība - tas vairs nav tikai Aizsardzības ministrijas, bet visas valsts jautājums, uzsver Dalbiņš. Pēc viņa domām, valdībai ir stingri jākontrolē situācija, lai kādu nepārdomātu lēmumu rezultātā neradītu starpnacionālus vai sociālus konfliktus valstī, kas varētu kalpot par iemeslu kādām militārām operācijām no ārzemēm, kādām "miera uzturēšanas" vai "stabilizācijas operācijām". Tas nozīmē tikai vienu - varai jābūt stiprai, tā nedrīkst izlaist kontroli no savām rokām visos valsts iekšējās drošības jautājumos, domā Dalbiņš.