Ņemot vērā to, ka neatkarīgais deputāts Jānis Upenieks ceturtdienas, 29. maija rītā atsauca savu parakstu par Latvijas Republikas Satversmes grozījumiem, Saeima ceturtdien tā arī nelēma par valsts pamatlikuma izmaiņām, kas paredzēja arī Valsts prezidentu ievēlēt atklātā balsojumā.
Grozījumus Satversmē bija iesnieguši pieci valdošo koalīciju pārstāvoši deputāti - Inese Lībiņa-Egnere (RP), Imants Parādnieks (NA), Edvards Smiltēns (V), Upenieks un Zanda Kalniņa-Lukaševica (RP). Tiesības iesniegt likumprojektus ir ne mazāk kā pieciem parlamenta deputātiem, tādēļ pēc Upenieka lēmuma atsaukt savu parakstu, Saeima vairs nevarēja lemt par Satversmes grozījumiem.
Patlaban, saskaņā ar konstitūciju, Valsts prezidents tiek ievēlēts aizklātā balsojumā.
Valsts prezidentu pēc aptuveni gada vēlēs 12. Saeima, kas tiks ievēlēta šā gada oktobrī.
Kopš aizpērnā gada atklātos balsojumos tiek ievēlēti gan Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļi, gan Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs un tās locekļi, gan Valsts kontrolieris un citas amatpersonas.
Atklātā procedūrā ieceļ vai apstiprina amatā tiesu varas amatpersonas, kā arī Satversmes tiesas tiesnešus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
