Valsts sociālās aprūpes centra "Zemgale" amatpersonas iepriekš vērsās Valsts policijā ar iesniegumu par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem pret centra filiāles "Ziedkalne" klientiem.
Sociālās aprūpes centra "Zemgale" direktors Ilgonis Leišavnieks portālam "Delfi" sacīja, ka šā gada marta beigās saņemts anonīms iesniegums par seksuālu vardarbību "Zemgales" filiālē personām ar garīgās attīstības traucējumiem "Ziedkalne", ko it kā noslēpusi "Ziedkalnes" vadība. Vispirms veikta anonīma pārbaude, lai noskaidrotu, vai saņemtā anonīmā informācija nav maldinoša. Tā kā ziņas apstiprinājušās, sākta resoriskā pārbaude un arī tajā apstiprinājušās šīs ziņas.
Līdz ar to Leišavnieks uzrakstījis iesniegumu Valsts policijā, kas sākusi kriminālprocesu. Tā kā Augulis ir Leišavnieka tiešais priekšnieks, arī viņš ticis informēts par situāciju.
Kā sacīja Leišavnieks, notikušais skāris ne tikai iestādes amatpersonu jautājumu, bet gan tikusi pārkāptas "Ziedkalnes" klientu dzimumneaizskaramība.
Savukārt Augulis sācis diciplinārlietu pret pašu Leišavnieku un centra juristu. Šo lēmumu "Zemgales" vadītājs pārsūdzējis un tas ticis atcelts.
Leišavnieks apstiprināja, ka šī neesot bijusi vienīgā disciplinārlieta. Iepriekš pret viņu jau bijušas ierosinātas divas lietas saistībā ar lēmumiem attiecībā uz "Ziedkalni".
Leišavnieka skatījumā, pretdarbība pret viņu sākta pēc tam, kad viņš "sācis mainīt sistēmu" "Ziedkalnē". Pēc viņa sacītā, "seksuālās izmantošanas gadījumi tur ir sena tradīcija".
Savukārt prokuratūra norāda, ka Augulis 7.maijā pret šīm amatpersonām ierosināja disciplinārlietu. Atzīts, ka iesniegums Valsts policijai ir diskreditācijas risks valsts pārvaldei Valsts sociālās aprūpes centra "Zemgale" un Labklājības ministrijas personā.
Pārbaudot notikušo, Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurors 2.jūnijā Augulim nosūtīja prokurora brīdinājumu par nepieļaujamību vērsties pret amatpersonām, kuras ziņo tiesībaizsardzības iestādēm par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem.
Tikmēr Augulis, kurš pats gan vēl neesot saņēmis Ģenerālprokuratūras brīdinājumu, kategoriski noliedz to, ka disciplinārlieta pret Leišavnieku ierosināta tādēļ, ka viņš vērsies Valsts policijā.
"Nesaprotu, vai tas nozīmē, ka Ģenerālprokuratūra uzskata, ka ministram nav tiesību rosināt disciplinārlietu, lai noskaidrotu, kas īsti notiek iestādē," žurnālistiem sacīja Augulis.
Ministrs uzsver, ka disciplinārlieta pret Leišavnieku esot ierosināta tādēļ, lai noskaidrotu, vai pēc anonīmās sūdzības saņemšanas viņš kā sociālās aprūpes centra "Zemgale" vadītājs izdarījis visu nepieciešamo, lai novērstu iespējamo vardarbību pret centrā ievietotajiem cilvēkiem.
Augulis arīdzan norāda, ka disciplinārlieta pret Leišavnieku jau izbeigta vēl pirms parādījusies informācija par Ģenerālprokuratūras brīdinājumu.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma ( V) gan vēl nav iepazinusies ar izveidojušos situāciju. Viņa sacīja, ka par turpmāko rīcību lems pēc sarunas ar Auguli.
Jau vēstīts, ka iepriekš parlamentā ticis aktualizēts jautājums par trauksmes cēlēju tiesisko aizsardzību. Deputāti pauduši uzskatu, ka ir nepieciešams sakārtot regulējumu šajā jomā un ir nepieciešams skaidri noteikt, kas īsti ir trauksmes cēlājs un trauksmes celšanas gadījumi.
Savulaik Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) norādīja, ka galvenais ir, lai persona pēc ziņošanas justos droši un būtu aizsargāta, bet patlaban valsts normu iespējas to nodrošināt ir apšaubāmas.
Paredzēt jebkādu visu veidu aizsardzību, naudas balvas, juridisko aizsardzību un pilnīgu aizsardzību atbrīvošanai no amata nav iespējams, jo ir iespējama ļaunprātīga ziņošana, iepriekš gan norādīja KNAB. Tomēr birojā atzina, ka šie jautājumi būtu caurskatāmi un iespēju robežās tie jārisina.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
