Pilnsabiedrība "SBRE" sadarbībā ar Vācijas uzņēmumu "Otto Richter Gmbh - Die Feuchteklinik" sākusi aktīvu darbu pie Rīgas pils mūru žāvēšanas, kā arī mikrobioloģiskā piesārņojuma likvidācijas. Tas nepieciešams, lai pilnvērtīgi varētu turpināt ēkas restaurācijas darbus, informē "SBRE".
Mikrobioloģiskā piesārņojuma likvidācijā tiek izmantota īpaša Vācijas speciālistu izstrādāta tehnoloģija, kas paredz tvaika ģeneratoru izmantošanu - miglošanu dezinfekcijas līdzekļa izsmidzināšanai telpas gaisā. Tāpēc šo darbu veikšanas laikā iespējama mākslīgi radīta tvaika parādīšanās no Rīgas pils.
Darbi tiks veikti rūpīgā Vācijas un Latvijas speciālistu uzraudzībā, sākot no plkst.18 vakarā, lai nekavētu pārējo rekonstrukcijas darbu veikšanu Rīgas pilī. Plānotais darbu veikšanas termiņš - divas nedēļas. Šo darbu veikšanas grafiks iesniegts Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD). Šīs tehnoloģijas izmantošana neradīs draudus Rīgas pils ēkai vai cilvēku drošībai.
Jau ziņots, ka VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) un pilnsabiedrība "SBRE" ir radušas pieņemamu risinājumu un atbilstoši Rīgas pils atjaunošanas padomē nolemtajam 22.maijā parakstījušas papildu vienošanos pie sākotnējā līguma par ugunsgrēka radīto seku novēršanu par "SBRE" līdzekļiem, kā arī par citu zaudējumu nodrošināšanu.
Vienošanās paredz, ka "SBRE" apņemas veikt ugunsgrēka rezultātā nepieciešamos papildu darbus par saviem līdzekļiem un iemaksāt speciālā darījuma kontā naudas summu, kas atbilst aprēķinātajiem ugunsgrēka radītajiem zaudējumiem gadījumam, ja tiesas ceļā tiks konstatēta būvuzņēmēja atbildība par ugunsgrēka rezultātā nodarīto kaitējumu.
"SBRE" nekavējoties apņēmies darījumu kontā ieskaitīt nodrošinājumu vairāk nekā viena miljona eiro apmērā. Savukārt atlikušie aptuveni 3,7 miljoni eiro šajā kontā tiks ieskaitīti līdz 2014.gada 15.jūlijam.
Noteikts, ka darījuma summai kontā jāatbilst aprēķinātajiem zaudējumiem, kas ir 4 857 931 eiro.
Cita starpā VNĪ un "SBRE" vienojās par līgumā noteikto visu Rīgas pils Priekšpils rekonstrukcijas un restaurācijas darbu beigu termiņu. Plānots, ka Valsts prezidenta kanceleja savā rezidencē varēs atgriezties 2015.gada 1.novembrī.
Kā ziņots, apsūdzības Rīgas pils ugunsgrēka lietā celtas pret atbildīgo būvdarbu vadītāju no "SBRE", kā arī pret apakšuzņēmēja "Fritex" strādnieku, kas neuzmanības dēļ izraisījis aizdegšanos. Patlaban nav zināms, kura ir trešā amatpersona, pret kuru varētu tikt celtas apsūdzības Rīgas pils ugunsgrēka lietā, bet zināms esot, ka viens no apsūdzētajiem ir būvdarbu vadītājs, kā arī strādnieks, kurš pēc darba laika rīkojies neuzmanīgi ar uguni.
Jau ziņots, ka ugunsgrēks Rīgas pilī naktī uz 2013.gada 21.jūniju izcēlies pils rekonstrukcijas darbos nodarbināto strādnieku bezatbildīgas rīcības rezultātā. Būvnieki 20.jūnija dienā bēniņos virs Rīgas pils Svētku zāles ar rokas slīpmašīnu griezuši vecās ventilācijas caurules. Īsi pirms darba laika beigām griešanas procesā radusies dzirkstele izraisījusi aizdegšanos, ko strādnieki, izmantojot divus ugunsdzēšanas aparātus, apdzēsuši.
Tomēr neviens neesot palicis uzraudzīt degšanas vietu, kas saskaņā ar normatīviem būtu bijis jādara 12 līdz 24 stundas. Tāpat par notikušo aizdegšanos neesot informēta Militārā policija, kurai pils telpu apsardze nodota pēc darba laika beigām.