Nodokļi jāceļ bagātajiem, rosina Ušakovs  (170)

""Saskaņas" pozīcija ir absolūti skaidra - mēs kā sociāldemokrātisks spēks uzskatām, ka ir jāievieš progresivitātes princips - cilvēkiem ar zemiem ienākumiem, kas ir minimālais atalgojums vai mazliet augstāk, nodokļu slogam ir jābūt minimālam, tuvu nullei, un tālāk uz augšu," sacīja Ušakovs.

Pēc Rīgas mēra domām, valstī ir kardināli jāmaina pieeja nodokļu sistēmai. "Mums ir valsts, kur ir ārkārtīgi liels trūcīgo vai maznodrošināto, vai, maigi izsakoties, ne īpaši bagāto cilvēku īpatsvars, bet vienlaicīgi šī sistēma ir labvēlīga tikai un vienīgi bagātajiem, labāk situētiem līdzpilsoņiem. Šī sistēma nav pareiza un mēs esam strikti par to, lai būtu progresivitātes princips. Ir jādomā, iespējams, par nodokļiem, kas varētu būt domāti luksus tipa precēm - mašīnām, dārgā segmenta alkoholam -, kas ir sen jau pilnīgi normāla prakse daudzās Skandināvijas valstīs. Par to ir jādomā, paralēli samazinot iedzīvotāju ienākuma nodokļa slogu tiem, kuriem nav liels atalgojums," pauda Ušakovs.

Tāpat "Saskaņas" līderis norādīja, ka valstī vajadzētu "atsākt normāla mēroga diskusiju" par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšanu ja ne visai pārtikai, tad vismaz tiem produktiem, kas var palīdzēt vietējiem ražotājiem un kurus lielā mērā patērē trūcīgākās ģimenes. Tāpat nepieciešams samazināt PVN apkurei.

"Esošā sistēma nav ne efektīva, ne taisnīga, un šī sistēma ir jāmaina, bet tas nav jautājums par to, kā tīri mehāniski palielināt par punktu vai diviem kādas nodokļu likmes, kā tas bija ar PVN samazināšanu par vienu procentpunktu, uzdāvinot visu šo naudu tirdzniecības tīkliem, jo cenas netika samazinātas - visa starpība aizgāja uzņēmumu peļņā," norādīja Ušakovs.

Rīgas mērs piekrīt, ka valsts ieņēmumi varētu uzlaboties, efektīvāk cīnoties ar ēnu ekonomiku, taču viņš uzsvēra, ka ēnu ekonomika iespējama ne tikai tāpēc, ka darba devējs maksā algu aploksnē, bet arī tāpēc, ka darba ņēmējs ir ar mieru to pieņemt.

"Ja cilvēks no iekasētajiem nodokļiem saņem kaut ko pretī, parādās vēlme nodokļus maksāt. Ja viņš neko nesaņem un zina, ka cilvēks, kas nodzīvos līdz pensijas gadiem, būs pilnīgs nabags, tad vēlme maksāt nodokļus un palīdzēt valstij kaut kādā veidā apkarot ēnu ekonomiku - tas vienkārši nav iespējams," uzskata Ušakovs. Viņš norādīja, ka daļa cilvēku nekādā veidā nav ieinteresēti ziņot par aplokšņu algām un tādējādi palīdzēt valstij cīnīties ar ēnu ekonomiku, jo uzskata, ka valstij neko nav parādā tāpēc, ka valsts par samaksātajiem nodokļiem viņam pretī "neko nedod".

Kā ziņots, finanšu ministrs Andris Vilks (V) pauda viedokli, ka Latvijā ir jāuzsāk publiska diskusija par nodokļu izmaiņām, norādot, ka zemo nodokļu pret iekšzemes kopproduktu (IKP) dēļ Latvijas valsts budžetā pietrūkst līdzekļu visu interešu un vajadzību apmierināšanai.

Latvijā nodokļu ieņēmumi pret IKP tuvākajos gados var nokristies līdz 25%, kas būtu zemākais līmenis Eiropas Savienībā, kur vidēji šis rādītājs ir 40%, publikācijā "Latvijas Avīzē" uzsvēra Vilks. Zemais nodokļu īpatsvars pret IKP esot ļoti aktuāls jautājums pat pie labas nodokļu maksāšanas disciplīnas un Valsts ieņēmumu dienesta darbības, jo nozaru ministrijas īpaši priekšvēlēšanu laikā vēlas aizvien lielāku līdzekļu piešķiršanu vairākās jomās.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) pauda, ka pašreizējās valdības laikā nodokļi netiks mainīti un nav arī plānu, ka tie tiks paaugstināti pēc vēlēšanām. Kā norādīja premjerministre, nodokļu izmaiņas varētu ieviest ātrākais pēc gada vai diviem, jo nedrīkst pacelt nodokļus, laikus nesagatavojot tam uzņēmējus.

Savukārt Vilka pārstāvētās partijas "Vienotība" vadītāja Solvita Āboltiņa šodien paziņoja, ka Vilka ierosinājums sākt diskutēt par nodokļu izmaiņām ir bezatbildīgs politisks paziņojums. Intervijā LNT viņa sacīja, ka šāda atklāta diskusija, pirms šo jautājumu nav analizējuši eksperti, "nekādā veidā nav aktuāla".

Āboltiņa atzīst, ka finanšu ministram ir redzami valsts budžeta ieņēmumi un izdevumi, un viņš "redz, kas notiek". Tomēr nedrīkstot "iznākt ar paziņojumu", ka varētu tikt celti nodokļi. Par to vispirms būtu jārīko ekspertu diskusija, jākonsultējas ar uzņēmējiem, darba devējiem.

Kā sacīja Āboltiņa, nevar palielināt nodokļus, ja uzņēmēji nebūs gatavi sadarboties. Tādēļ, lai cilvēku būtu gatavi maksāt vairāk, vispirms jābūt diskusijai par valsts attīstību un prioritātēm - gan drošību, gan valsts ekonomisko izaugsmi un ceļiem, kā palielināt valsts ienākumus.

Āboltiņa neredzot, ka tuvākajos gados vajadzētu palielināt nodokļus. Politiķe uzsvēra, ka uzņēmēji grib stabilitāti un viņiem ir jāzina ilgāku laiku uz priekšu, kas viņus gaida. Un to vajadzētu darīt arī valstij.