Pēc vairāku stundu kaismīgām debatēm deputāti otrajā lasījumā lemj par Satversmes preambulu  (223)

Par Satversmes grozījumiem parlamentā izvērtās plašas debates, tostarp deputāti diskutēja arī par to, vai par konstitūcijas papildināšanu ar preambulu nebūtu jārīko referendums.

Grozījumus parlaments vēl skatīs trešajā lasījumā.

"Piedāvātā preambulas redakcija lielā mērā aizskar arī Satversmes negrozāmos pantus," pamatojot referenduma nepieciešamību sacīja "Saskaņas centru" pārstāvošais Andrejs Elksniņš.

"Jautājums par referendumu nepieciešamību ir atkarīgs no tā, kāds ir preambulas vai ievada saturs," atsaucoties uz Satversmes tiesas priekšsēdētāja Alda Laviņa teikto, viņam oponēja Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēde Ilma Čepāne ( V).

Viskaismīgākās debates izvērtās par Nacionālās apvienības deputātes Vinetas Poriņas un Nacionālās apvienības priekšlikumiem, kas paredzēja preambulas tekstā noteikt, ka Latvijas valsts izveidošanas mērķis ir garantēt latviešu kā Latvijas valstnācijas pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem. Šie priekšlikumi gan atbalstīti tikai daļēji, turklāt iesniedzēji arī neuzstāja, ka preambulā noteikti jāietver jēdzienu "valstsnācija".

"Ja kāds lolo cerības, ka valstnācijas neminēšana preambulā tiks kaut kādā veidā novērtēta, es gribu teikt, ka jebkura piekāpība šajā un līdzīgos, latviešiem būtiskos jautājumos, netiks novērtēta. Tieši otrādi, šāda rīcība parasti tiek uztverta kā vājuma pazīme," aizstāvot savu priekšlikumu, debatēs sacīja Poriņa.

Turpretim Reformu partijas Saeimas frakcijas deputāte Inese Lībiņa-Egnere, skaidrojot iemeslus, kādēļ preambulas galīgajā tekstā tomēr nav minēta valstnācija, norādīja: " Valstsnācijas jēdzieniskais saturs nav kaut kā nepamatoti izslēgts, pazudis vai apdraudēts."

Pēc vairākas stundas ilgušām debatēm parlaments lēma, ka Satversme papildināma ar preambulu, kas skan šādi: "1918.gada 18.novembrī proklamētā Latvija ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes, balstoties uz latviešu nācijas negrozāmo valstsgribu un tās neatņemamajām pašnoteikšanās tiesībām, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem, nodrošinātu ikviena cilvēka un visas tautas brīvību un veicinātu labklājību.

Latvijas tauta izcīnīja savu valsti Brīvības cīņās. Brīvi vēlētā Satversmes sapulcē tā nostiprināja valstiskumu un nolēma sev Satversmi. Latvijas tauta neatzina okupācijas režīmus, pretojās tiem un uz valsts nepārtrauktības pamata, 1990.gada 4.maijā atjaunojot valstisko neatkarību, atguva savu brīvību. Tā godina savus brīvības cīnītājus, piemin svešo varu upurus, nosoda komunistiskā un nacistiskā totalitārā režīma noziegumus. Latvija kā demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildīga un nacionāla valsts balstās uz cilvēka cieņu un brīvību, atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības un ciena mazākumtautības. Latvijas tauta aizsargā savu suverenitāti, Latvijas valsts neatkarību, teritoriju, tās vienotību un demokrātisko valsts iekārtu.

Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā kopš senlaikiem veido latviešu un lībiešu tradīcijas un dzīvesziņa, latviešu valoda, vispārcilvēciskās un kristīgās vērtības. Latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda, brīvība, godīgums, taisnīgums, solidaritāte, vienlīdzība, ģimene, darbs un uzticība Latvijai ir saliedētas sabiedrības pamats.

Ikviens rūpējas par sevi, saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, izturas atbildīgi pret citiem cilvēkiem, nākamajām paaudzēm, vidi un dabu. Latvija, apzinoties sevi kā līdzvērtīgu starptautiskās kopienas sastāvdaļu, aizstāv savas intereses un veicina vienotas Eiropas un pasaules ilgtspējīgu un demokrātisku attīstību. Dievs, svētī Latviju!"