SAB un prokuratūrai ir atšķirīgs vērtējums par pielaidi Strīķei, atzīst Maizītis  (23)

Jau ziņots, ka ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers pagājušā nedēļā atcēla SAB lēmumu, ar kuru Strīķei piešķirta pielaide valsts noslēpumam. Savukārt šonedēļ Ģenerālprokuratūra paziņoja, ka nav konstatējusi nelikumības KNAB rīcībā saistībā ar iespējamo kavēšanos izmaksāt izpeļņu par darba piespiedu kavējumu Strīķei.

Prokuratūra savos preses paziņojumos nav minējusi plašākus argumentus, kāpēc Kalnmeiers atcēlis SAB lēmumu un kāpēc prokuratūra atteikusies sākt kriminālprocesu par kavēšanos ar tiesas sprieduma pildīšanu.

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers Latvijas Radio atzina - ja arī kāda kavēšanās ar tiesas sprieduma pildīšanu notikusi, tas nav bijis tīšām, tāpēc arī atteikts uzsākt kriminālprocesu par tiesas sprieduma nepildīšanu. "Spriedums ir izpildīts, un Strīķei nauda ir pārskaitīta," uzsvēra Kalnmeiers.

Attiecībā uz pārbaudi par pielaides izsniegšanas apstākļiem Strīķei prokuratūra secinājusi, ka pielaides izsniegšanas procedūra nav ievērota, jo pielaidi vajadzējis lūgt atjaunot iestādes vadītājam - KNAB priekšniekam. "Jautājumos par valsts noslēpuma objektiem nav sīkumu, un šajā jomā nekādi sīkumi netiek pieļauti. Kārtība ir visiem vienāda. Pielaides izsniegšanas kārtība tika pārkāpta," uzsvēris Kalnmeiers.

SAB par Kalnmeiera lēmumu komentārus atturējās sniegt, taču SAB direktors Maizītis norādījis, ka SAB respektējot prokuratūras lēmumu un birojs respektējis to situāciju, kāda bija izveidojusies pēc tiesas lēmuma, kurā teikts, ka Strīķe amatā jāatjauno nekavējoties, turklāt KNAB likums nosaka, ka darbinieks nevar strādāt bez pielaides valsts noslēpumam. "Vienīgais, kā es vērtēju to situāciju, - šajā reizē SAB bijis atšķirīgs juridisks vērtējums par to, kā jārīkojas attiecībā uz pielaidi, un prokuratūrai bijis atšķirīgs juridisks vērtējums," uzsvēris Maizītis.

Maizītis, kurš vadīja Streļčenoka darbības novērtēšanas komisiju, apstiprināja, ka komisijā bija ļoti dažādi viedokļi par Streļčenoku. "Pamatā tas bija D," atbildēja Maizītis uz jautājumu, kā viņš novērtēja Streļčenoka darbību. Jau vēstīts, ka komisija Streļčenoka darbu bija novērtējusi ar C, kas pielīdzināms novērtējumam labi. Novērtējums bija par laiku no 2011.gada 17.novembra līdz 2013.gada 4.novembrim.

Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa 10.aprīlī atcēla KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka lēmumu par Strīķes atbrīvošanu no amata. Lai arī spriedums vēl ir pārsūdzams, Strīķe varēja jau nākamajā dienā atgriezties darbā. Tiesa arī lēma, ka KNAB Strīķei jāmaksā 5066 eiro vidējā izpeļņa par darba piespiedu kavējumu.

Strīķes advokāte iepriekš vērsās tiesā ar norādi, ka netiek pildīts spriedumā noteiktais nekavējoties izmaksāt Strīķei vidējo izpeļņu par darba piespiedu kavējumu 5066 eiro apmērā, savukārt tiesa izdeva izpildrakstu, pamatojoties uz kuru sāka darboties tiesu izpildītājs. Tā rezultātā KNAB bija spiests ne tikai samaksāt Strīķei vidējo izpeļņu, bet arī apmēram 1000 eiro pārskaitīt tiesu izpildītājam par viņa pakalpojumiem. Strīķe saistībā ar iespējamo kavēšanos izmaksāt kompensāciju vērsās prokuratūrā, kas sāka pārbaudi.

Ģenerālprokurors arī atcēla SAB lēmumu, ar kuru Strīķei piešķirta pielaide valsts noslēpumam. Ģenerālprokurora lēmums nav pārsūdzams, taču SAB ir tiesības atkārtoti lemt jautājumu par speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam izsniegšanu Strīķei.

SAB pagaidām nav atkārtoti saņēmis no KNAB lūgumu par pielaides izsniegšanu Strīķei, informēja SAB.

Pārbaudi par valsts noslēpuma pielaides izsniegšanas apstākļiem Strīķei Ģenerālprokuratūra sāka pēc KNAB iesnieguma.