Vairāku kreiso politisko spēku, arī radikālo organizāciju pārstāvji apsver iespēju apvienoties, lai kopā startētu no Latvijas Krievu savienības (agrāk - PCTVL) saraksta šogad gaidāmajās Saeimas vēlēšanās.
Latvijas Krievu savienība gan pagaidām oficiāli nav pieņēmusi lēmumu par dalību parlamenta vēlēšanās, un partijas biedriem esot dažādi viedokļi par atsevišķu citu politisko organizāciju pārstāvjiem. Ar Latvijas Krievu savienību uz vēlēšanām varētu sadarboties partijas "Par dzimto valodu" pārstāvji, piemēram, Illarions Girss un citi krievalodīgo politiskā spārna aktīvisti.
Viens no partijas "Par dzimto valodu" līderiem Jevgēnijs Osipovs aģentūrai LETA sacīja, ka tiek vērtēti dažādi varianti, tostarp tiek apsvērta sadarbība ar Latvijas Krievu savienību, jo abu organizāciju viedokļi vairākos jautājumos saskan. "Apvienība vienmēr ir spēcīgāka," uzsvēra Osipovs. Viņš gan pats Saeimas vēlēšanās nepiedalīsies, jo nav Latvijas pilsonis, tomēr partijai esot cilvēki, ko deleģēt sarakstam uz Saeimas vēlēšanām. Arī partijas līderis Vladimirs Lindermans parlamenta vēlēšanās nevarēs piedalīties, jo nav Latvijas pilsonis.
Tāpat neoficiāli izskanējis, ka kopā ar Latvijas Krievu savienību varētu startēt arī bijušais "Saskaņas centra" politiķis, Latvijas Krievu kopienas prezidents Valērijs Kravcovs. Vēl vairāki cilvēki, kuri nestartēs "Saskaņas centra" sarakstos, iespējams, varētu startēt kopā ar Latvijas Krievu savienību, piemēram, nereģistrētās organizācijas "Nepilsoņu kongresa" aktīviste, partijas "Saskaņa" Eiropas Parlamenta (EP) deputāta amata kandidāte Elizabete Krivcova. Viņa gan aģentūrai LETA šo informāciju neapstiprināja, norādot, ka nav pieņēmusi lēmumu par dalību Saeimas vēlēšanās. Savukārt, ja viņa izlems vēlēšanās piedalīties, viņa to darīšos no "Saskaņas centra" saraksta, sacīja Krivcova.
Kā ziņots, Latvijas Krievu savienība bija starp tām partijām, kas guva pietiekamu vēlētāju atbalstu EP vēlēšanās, tās līderei Tatjanai Ždanokai iegūstot vienu deputāta vietu. Par Latvijas Krievu savienību EP vēlēšanās maijā balsoja 6,38% vēlētāju.
Savukārt saskaņā ar "Latvijas Faktu" maijā veiktu aptauju Saeimas vēlēšanās par Latvijas Krievu savienību būtu gatavi balsot vien 0,9% vēlētāju, bet par Lindermana partiju "Par dzimto valodu" - 0,5% vēlētāju.
Jau ziņots, ka Drošības policija (DP) pagājušā gada darbības pārskatā publiskojusi aktīvākos Krievijas tautiešu politikas pārstāvjus Latvijā. Tie ir Vladimirs Lindermans, Viktors Guščins, Aleksandrs Gapoņenko, Josifs Korens, Elizabete Krivcova, Illarions Girss, Jevgēnijs Osipovs, Margarita Dragiļe, Jeļena Bačinska un citi, norāda DP.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
