Stāsti par veselības aprūpes pieejamību ir blēdīšanās, uzsver Eglītis  (85)

Viņš atzīmē, ka veselības aprūpe kā prioritāte vēl kādreiz bija vismaz uz papīra, bet pēdējā valdībā prioritāšu listē medicīnas nav.

"Protams, ārstēšana izmaksā dārgi, ir arī daudz citu izdevumu, piemēram, tagad tiek aktualizētas militārā budžeta vajadzības, pret to var attiekties ar izpratni. Bet nevajag mocīt sabiedrību, vajag pateikt, kā ir. Nekas no jauna nav jāizdomā. Sen ir apliecināts, ka nav svarīga īpašuma forma, kādā tiek izpildīts medicīnas pakalpojums. Svarīgi, cik tas maksā un cik daudz pacientiem valsts to var nopirkt. Bet problēma tajā, ka nevar taču visiem nopirkt to pakalpojumu. Satversmē ir pasludinātas visu tiesības uz veselības aprūpes pakalpojumiem nepieciešamā apjomā, tā saucamajā medicīnisko pakalpojumu grozā ir ielikta, piemēram, datortomogrāfija visiem, bet kaut kad augustā beidzas kvotas... Tiem, kas saslimst augustā, septembrī, oktobrī, tiem jau nav vairāk," atzīst Eglītis

Tāpat viņš norāda, ka valstī šobrīd ir daudz vairāk invalīdu, nekā varētu būt, ja būtu adekvāti finansēta veselības aprūpe un ja būtu savlaicīga diagnosticēšana, kā arī savlaicīga ārstēšana.

Viņš intervijā atzīst, ka iespējas, ko Latvijas medicīna demonstrē, ir ārkārtīgi augstas, tā, piemēram, ideālā līmenī ir kardioloģija, augstā līmenī ortopēdija, bet pēc operācijām rehabilitācijas nav vai tās iespējas ir ļoti ierobežotas.

Tāpat Eglītis atzīst, ka veselības aprūpes sistēma faktiski jau ir transformēta uz maksas medicīnu, jo ambulatorā aprūpe ir maksas, kā arī privātais sektors, kas sniedz pakalpojumus, lielākoties ir līgumattiecībās ar valsti.

Viņa skatījumā, ar to naudu, kas šobrīd ir veselības aprūpes budžetā, iespējams, pietiek tikai sociālajām grupām - bērniem, invalīdiem, pensionāriem. "Valstij visiem pārējiem, kas strādā, maksā nodokļus, atklāti jāpasaka: mēs jūsu veselības aprūpi finansēt nespējam, jums jāiet apdrošināties. Principā obligāti," rezumē Eglītis.