Pērn pielaidi valsts noslēpumam SAB liedzis 29 cilvēkiem  (3)

Pērn SAB pārbaudījis 741 cilvēku par iespēju saņemt atļauju darbam ar valsts noslēpumu. 230 cilvēki pārbaudīti par atbilstību pirmās kategorijas apliecībai darbam ar sevišķi slepenu informāciju, 340 - par atbilstību darbam ar slepenu informāciju, bet 171 cilvēks pārbaudīts par tiesībām saņemt trešās kategorijas apliecības darbam ar konfidenciālu informāciju.

Pērn SAB 29 gadījumos ir atteicis speciālo atļauju izsniegšanu pieejai valsts noslēpumam. Ģenerālprokurors 22 pārsūdzības gadījumos atzinis, ka SAB lēmums par atteikumu pieejai valsts noslēpumam ir bijis pamatots un atbilstošs likuma prasībām. Taču divas lietas vēl uz 1.janvāri bija izskatīšanā Ģenerālprokuratūrā.

Par sevišķi slepenu atzīstama ir tāda informācija, kura attiecas uz valsts militāro, politisko, ekonomisko, zinātnisko, tehnisko, izlūkošanas un operatīvo darbību un kuras nozaudēšana vai nelikumīga izpaušana var izraisīt bruņotu agresiju pret Latviju vai šādas agresijas draudus, valstiskās suverenitātes reālu apdraudējumu, diplomātisko attiecību pārtraukšanu, iekšpolitiskās situācijas destabilizāciju. Sevišķi slepena informācija ir arī tāda, kuras nozaudēšana vai nelikumīga izpaušana var izraisīt valsts aizsardzības plānu, izlūkošanas sakaru sistēmu, svarīgu operatīvās izstrādes plānu atklāšanu un valstiski nozīmīgu zinātnisku vai tehnoloģisku atklājumu izpaušanu.

Par slepenu ir atzīstama tāda informācija, kuras nozaudēšana vai nelikumīga izpaušana var izraisīt starptautisko attiecību saasināšanos, starpvalstu attiecību saasināšanos, kuras rezultātā tiek pārtraukti ekonomiskie sakari vai tiek piemērotas ekonomiskās sankcijas pret Latviju, svarīgu militāro plānu vai izlūkošanas pasākumu, izmeklēšanas iestāžu metožu un svarīgu operatīvās darbības pasākumu plānu atklāšanu, kā arī ar valsts aizsardzību vai noteiktas tautsaimniecības nozares attīstību saistīto zinātnisko vai tehnoloģisko atklājumu izpaušanu.

Par konfidenciālu atzīstama tāda informācija, kura attiecas uz militāro, politisko, ekonomisko, zinātnisko, tehnisko, izlūkošanas un operatīvo darbību un kuras nozaudēšana vai nelikumīga izpaušana var apdraudēt valsts intereses, nodarot kaitējumu konkrētai valsts institūcijai.

Atbilstoši likumā "Par valsts noslēpumu" noteiktajai kompetencei SAB, līdztekus Drošības policijai un Militārās izlūkošanas un drošības dienestam, veic arī tiešus valsts noslēpuma aizsardzības pasākumus.

Valsts noslēpuma aizsardzības jomā SAB veic personu pārbaudes, pirms tām izsniedz speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu, kā arī pārbauda un sertificē darbā ar klasificētu informāciju izmantotās telpas. SAB veic valsts noslēpuma apstrādei paredzēto informācijas sistēmu akreditāciju.