Viena no Krievijas specdienestu mērķauditorijām ir Latvijas jaunieši, kuri saistīti ar Krieviju, un studenti, kuri izvēlas studiju programmas kaimiņvalsts augstskolās, teikts Satversmes aizsardzības biroja (SAB) pagājušā gada darba pārskatā.
Ārvalstu izlūkdienestu virsnieku skaits diplomātiskajās pārstāvniecībās Latvijā variē no 15% līdz 35% no kopējā diplomātu skaita. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, liela uzmanība pagājušajā gadā tika pievērsta kontaktpersonu loka paplašināšanai valsts institūcijās, kā arī akadēmiskajā, nevalstisko organizāciju un mediju sektorā.
Izplatīta esot metode, ka kontaktu uzsākšanai un informācijas iegūšanai izlūkdienestu virsnieki, stādoties priekšā kā vēstniecības diplomāti, vēršas pie interesējošās personas tās darba vietā.
Aktīvu darbu pret Latviju no savas teritorijas īsteno Krievijas specdienesti, visbiežāk Federālais drošības dienests (FDD) un Ārējās izlūkošanas dienests (ĀID). Krievijas specdienestu uzdevumi ir informācijas avotu un ietekmes aģentu iegūšana Latvijā, kas pārstāvētu dažādas sabiedrības grupas. Augsta Krievijas izlūkdienestu aktivitāte pret Latviju saglabāsies arī šogad, prognozē SAB. Izlūkdienestu virsnieki Krievijā nereti strādā zem valsts, pašvaldību, uzņēmumu un nevalstisko organizāciju piesega.
Viena no Krievijas specdienestu mērķauditorijām ir Latvijas jaunieši, kuri saistīti ar Krieviju, un studenti, kuri izvēlas studiju programmas Krievijas augstskolās. Lai veicinātu šo studentu piesaisti, Krievijas specdienesti ir ieinteresēti Krievijas un Latvijas augstskolu savstarpējo sakaru veicināšanā. Konstatēti gadījumi, kad Krievijas augstskolās ar ārvalstu studentiem strādā un sadarbības projektos ar Latviju piedalās ar specdienestiem saistītas personas.
Krievijas specdienesti savlaicīgi nolūko perspektīvākos Latvijas studentus, ar mērķi tos vēlāk izmantot savās interesēs, virzot ieņemt atbildīgus amatus Latvijas valsts pārvaldē vai citās, specdienestiem noderīgās institūcijās.
Ietekmes pasākumu īstenošanai pret Latviju Krievijas specdienesti izmanto nevalstisko organizāciju (NVO) piesegu, norāda SAB. Sadarbību ar Latvijas pārstāvjiem aktīvi veido tādas ar izlūkdienestiem saistītas organizācijas kā Kaļiņingradas sabiedriski politisko pētījumus centrs "Russkaja Baltika", Sanktpēterburgas NVO "Starptautiskās un reģionālās politikas centrs" (CIRP), Sanktpēterburgas "Krievijas-Baltijas mediju centrs" (RBMC). Savukārt politikas un aktivitāšu plānošanā pret Latviju aktīvi piedalās ar izlūkdienestiem saistītais "Krievijas Stratēģisko pētījumu institūts".
"Krievijas-Baltijas mediju centra" vadītājs Igors Pavlovskis, kā arī aktīvs pasākumu dalībnieks un organizators Modests Koļerovs atrodas personu sarakstā, kuriem liegta ieceļošana Latvijā, līdz ar to sadarbība ar Latvijas pārstāvjiem tiek organizēta no Krievijas.
Krievijas NVO pērn ir rīkojuši vasaras un ziemas skolas par Krievijas ārpolitikas un drošības politikas jautājumiem, Baltijas žurnālistu preses braucienu uz Krieviju, Baltijas tautiešu konferenci un citus pasākumus, kuros piedalījušies Latvijas pārstāvji. SAB vērtējumā šīs organizācijas tiek izmantotas kā platformas specdienestu aktivitātēm.
Kā vienu no Krievijas FDD plaši pielietotām metodēm, strādājot no Krievijas teritorijas, SAB min Latvijas iedzīvotāju uzrunāšanu, piedāvājot sadarbību, par to saņemot atlīdzību. Šāda interese īpaši tiek izrādīta par Latvijas valsts piederīgajiem, kuri uz Krieviju ceļo regulāri. Darbu pret Latviju FDD aktīvi īsteno pierobežas zonā, kur izlūkošanas aktivitātes tiek īstenotas ciešā sadarbībā ar Krievijas robežsardzi un muitu.