"Pašlaik, kad RD ar savu līderi priekšgalā, aktīvi pauž ideju, ka pilsētas teritorijā sabiedriskajam transportam ir jābūt priekšrocībām attiecībā pret privāto transportu, kā arī prioritāri ir izveidot veloceliņus pilsētā, lai uzlabotu gaisa kvalitāti, samazinātu sastrēgumus un padarītu velobraucējiem pārvietošanos drošāku, ir redzams, ka veloceliņi tiek būvēti tādās vietās, kur bez tiem varētu arī iztikt.
Piemēram, Deglava ielas galā (Pļavniekos) ir izbūvēts veloceliņš, lai gan ir pietiekami plata ietve gājējiem, tādējādi iespējas te pārvietoties arī ar riteni. Gājēju te nav nemaz tik daudz un konfliktsituācijas starp riteņbraucējiem un gājējiem nerodas.
Bet, kad darbadienas laikā no katra pilsētas rajona pilsētas centrā sarodas gājēji un velosipēdisti, kas dodas savās ikdienas gaitās, centra ietves kļūst pilnas ar steigpilniem ļautiņiem. Gājējiem šai brīdī ir pat grūti nekāpt vienam uz otra kājām, taču pa vidu tam visam vēl velosipēdisti, kas traucas ārprātīgā ātruma un kļūst par potenciālu bīstamību kājāmgājējiem. Metāla sadursmē ar kauliem kauli vienmēr cieš vairāk.
Tādējādi izveidot veloceliņus pilsētas centrā ir svarīgāk nekā pilsētas rajonos, kur gan gājēju, gan riteņbraucēju kustība nav tik blīva, un ir iespējams atrast vietu uz ietves abām divām "konkurējošajām pusēm". Bet, protams, nepārprotiet, arī ārpus pilsētas centra veloceliņi ir vajadzīgi un paldies visiem atbildīgajiem, ka tie tur ir! Taču mans priekšlikums - pilsētas centu padarīt komfortablu gan gājējiem, gan velobraucējiem.
Un piedāvājums ir - gan braucējiem jāziedo apmēram 50 cm no savas brauktuves kājāmgājējiem, tāpat arī kājāmgājējiem - 50 cm no ietves jāatvēl velobraucējiem. Ieguvums velobraucējiem būtu apmēram 1 metrs (1. un 2. attēls). Tādējādi velobraukšana pilsētas centrā kļūst disciplinētāka. Tā varētu pārtraukt pašreizējos velobraucēju manevrus - 100 metri pa braucamo daļu, 200 metri - pa ietvi un otrādi, kas dara dusmīgus kā gājējus, tā autobraucējus.
Lai nebūtu jāiegulda uzreiz ļoti daudz pilsētas (nodokļu maksātāju) naudas, tad risinājums ir ļoti vienkāršs - pagarināt ietves platumu par apmēram 50 cm ar lētu plastmasas materiālu (3.attēls), kas pārklāts ar neslīdošu materiālu. Līdzīgs materiāls ir izmantots uz ķengaraga promenādes tilta.
Ja kāds saka, ka šāds vai tāds risinājums nav iespējams, tad Vācijā, pilsētā Bohmte ir pierādījies, ka pilsēta varbūt arī bez luksoforiem un ceļazīmēm. Varbūt Rīga var kļūt par tādu, kas rada labo piemēru visā pasaulē.
Interesanti būtu dzirdēt RD komentāru!"
Sūtiet savas reportāžas un saņemiet balvu - dāvanu karti restorāna apmeklējumam.
Foto un video gaidām epastā aculiecinieks@delfi.lv, vai arī izmantojiet nereģistrētajiem autoriem reportāžu iesniegšanai paredzēto formu!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
