Gaismas pils vairāk nekā desmit gados izmaksājusi 268 miljonus eiro, ziņo LTV  (64)

268 miljonos eiro (ar PVN) iekļautas gan projektēšanas, zemes atsavināšanas, būvniecības un tās uzraudzības, mēbeļu un pārcelšanās izmaksas. Pirmie maksājumi par Gaismas pils projektu maksāti vēl pirms 2004.gada un pēdējie plānoti 2016.gadā. Lielāko daļu izmaksu veido ar ēkas būvniecību saistītās izmaksas, kas uzsākta 2008.gadā.

Piemēram, būvuzraudzības un autoruzraudzības izmaksas LNB ēkai bijušas 18,6 miljoni eiro (ar PVN), taču raidījuma dalībnieki atzina, ka par uzraudzību samaksātā nauda ir atmaksājusies. "Tas ir to vērts, lai arī ir dārgi. Tā ir kvalitāte un arī ietaupījumi valsts budžetā," raidījumā secināja LNB projekta īstenošanas darba grupas eksperts Jānis Dripe. Tāpat turpmāk vajadzētu izraudzīties starptautisku būvuzraugu, kā tas ir arī Gaismas pils gadījumā.

LNB ēkas uzturēšana gadā izmaksās maksimums līdz 3,89 miljoniem eiro. Daļu šis summas veido apkures izmaksas, kas var sasniegt 260 tūkstošus eiro gadā, kā arī katru gadu veicamā ēkas jumta, fasādes un logu tīrīšana, kas varētu izmaksāt līdz 140 tūkstošiem eiro.

Runājot par ēkas energoefektivitāti, Dripe raidījumā atzina, ka sākotnējie aprēķini bijuši ar lielu rezervi, un jaunākās aplēses liecina, ka tās būs 80 kilovatstundas uz kvadrātmetru. "Tie ir labi energoefektivitātes rādītāji," viņš piebilda, uzsverot, ka ēkā tiek izmantoti inovatīvi risinājumi. "Tehnoloģijas ēkā ir mūsdienīgas un labas."

RTU profesors Jānis Krastiņš norādīja, ka LNB ēka ir jauna, tādējādi atkrīt daudz nelietderīgu izdevumu un dažādas neērtības, esot vecajā ēkā. "Gala rezultātā tā nav papildu lieka nauda, tā ir līdzekļu pārvietošana no iepriekšējiem izdevumiem uz jauniem," minēja profesors.

Gaismas pili sāka būvēt 2008.gada jūnijā. Būvdarbus veica Nacionālā būvkompāniju apvienība, ko veido trīs lielākie Latvijas būvuzņēmēji - SIA "Re&Re", AS "RBSSKALS" un SIA "Skonto būve".

Bibliotēkas ēka apmeklētājiem būs pieejama no ceturtdienas, 12.jūnija.