Bāriņtiesa Babītē mātei ar varu atņem bērnus par 'nepaklausību' likumam  (583)

Babītes iedzīvotājas Z. abi bērni – septiņus un deviņus gadus veci – ievietoti krīzes centrā, turklāt mātei ar bērniem aizliegts tikties.

Bērnu tēvs, Gruzijas pilsonis, tiesā ir panācis, ka bērni pēc šķiršanās no sievas turpmāk dzīvos pie viņa Gruzijā, bet Latvijā pie mātes viesosies tikai vasarā. Tomēr māte ar bērniem ieradās Latvijā. Šāds mātes solis izrādījās prettiesisks, un bērni viņai atņemti ar varu.

Babītes novada bāriņtiesas priekšsēdētāja Ilze Barisa skaidro, ka Gruzijas attiecīgā iestāde vērsusies pie Latvijas Tieslietu ministrijas, kura tiesā iesniedza prasību par bērnu piespiedu atgriešanu tēvam.

"Nav runa par to, kurš audzinās bērnus, kur būs viņu dzīves vieta. Runa ir par to, ka saskaņā ar konvenciju tiesa ir pieņēmusi lēmumu par bērnu atgriešanu tajā valstī. Pēc likuma, bērni ir prettiesiski aizturēti, un tāpēc tā notika. Šajā gadījumā citādi rīkoties nebija iespējams. Bija uzsākts piespiedu izpildes process, jo labprātīgi nekas nenotika. Process notiek tā, kā to paredz likums. Bērni tiek nodoti bāriņtiesai, un bāriņtiesai jādomā, kur viņus likt. Konkrētajā gadījumā viņi ir ievietoti krīzes centrā," skaidrojusi Barisa.

Uz jautājumu, kāpēc bērni šobrīd ir šķirti no mātes un viņiem liegta tikšanās, Barisa atbild: "Tāpēc, ka viņa ar savām darbībām ir pierādījusi, ka var kavēt sprieduma izpildi un noskaņot bērnus. Es nevaru stāstīt visas detaļas. Lai māte pati stāsta sīkāk. Bāriņtiesa lēma, ka apstākļi ir tādi, ka ir jāveic piespiedu tiesas lēmuma izpilde. Tā kā bija izsludināta meklēšana un notika bēguļošana, bāriņtiesa izvēlējās pieņemt šādu lēmumu."

Uz jautājumu, vai mamma ir vardarbīga, neadekvāta vai kaut kā citādi "slikta" pret bērniem, bāriņtiesas priekšsēdētāja atbild nekavējoties: "Viņa ir laba mamma!" Tomēr piebilst: "Ja neņem vērā to, ka viņai nepiemīt prasmes lieta skārtot citādi, proti, ievērojot bērnu intereses - lai neciestu bērni. Tā nav bāriņtiesas izvēle, ka viņi šobrīd atrodas krīzes centrā, tas viss izriet no apstākļiem, kādi līdz šim izveidojušies."

Barisa nenoliedz, ka cietēji atkal ir bērni: "Bērni, protams, tagad cieš. Taču šajā situācijā tas nav atkarīgs no bāriņtiesas. Bērni ir ievietoti krīzes centrā, kur viņiem tiek sniegta speciālistu palīdzība. Mātes un tēva rīcība izsaukusi šādus notikumus. Vecākiem joprojām ir iespēja vienoties un problēmas risināt."

Jautāta par to, ko varētu darīt šajā gadījumā, lai bērni neciestu, viņa atbild: "Es aicinu visus vecākus domāt par saviem bērniem un neradīt tādas situācijas. Līdzīgas situācijas ir arī tad, kad vecāki šķiras tepat Latvijā, un nav starpības, kur vecāki dzīvo. Bērni tiek raustīti. Vienīgais risinājums ir normāla vecāku attieksme, komunikācija un vienošanās.

Lēmumus bērniem jāpasniedz saprotami, izskaidrojot, ka vecāki nespēs vairs dzīvot kopā, bet bērnus mīl joprojām, ka mamma un tētis viņiem būs līdz mūža galam. Bērniem jāizskaidro, ka tagad būs jādzīvo gan pie mammas, gan pie tēta. Tā ir normāla pieauguša cilvēka attieksme, domājot, lai bērmam būtu labi. Šajā situācijā atšķirība, ka tā ir pārrobežu sadarbība. Tētis un mamma faktiski nepilda savus pienākumus tā, kā tas būtu jādara, savu ego nostādot augstāk."

Bilstot, ka bērni tomēr ir arī Latvijas pilsoņi, kas bez valsts aizstāvības tiks izsūtīti no valsts, Babītes novada bāriņtiesas priekšsēdētāja retoriski vaicā: "Jā, bet vai tad mums ir daudz šādu gadījumu?"