Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) samilzušās problēmas radījušas augsni arī mēģinājumiem mainīt biroja pārraudzības sistēmu. Tomēr, kā svētdien, 15. jūnijā ziņo TV3 raidījums "Nekā personīga", uzņemties patlaban premjeram uzlikto pienākumu pārraudzīt KNAB nevēlas nedz Ģenerālprokuratūra, nedz Saeimas Nacionālās drošības komisija.
"KNAB, kas uzrauga politisko partiju finansēšanu un kampaņu finansēšanu, nu nebūtu jāpakļauj politiķiem. Es domāju, ka daudz racionālāk ir, ja premjerei nav nekādu efektīvu mehānismu, kā uzlabot KNAB darbu, tad nodot to ģenerālprokurora pakļautībā. Kas būtu tomēr apolitiska pārraudzība un arī vadība," iebildumus pret KNAB pārraudzības nodošanu deputātu ziņā izklāsta Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Valdis Zatlers (RP).
Tikmēr ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers pret to iebilst un uzsver, ka pareizais KNAB pārraudzības modelis vēl jāmeklē: "Šī pārraudzība ir ļoti neefektīva padotības forma, kāda ir paredzēta valsts pārvaldes iekārtas likumā. Jārisina jautājums, kas ir jau likumdošanas jautājums, vai ir nepieciešams mainīt pārraudzības institūtu kā tādu vai arī tikai attiecībā uz KNAB izraudzīties citu padotības formu."
Esošo KNAB pārraudzības sistēmu savulaik ieviesa toreizējais premjers Einars Repše, kurš apgalvo, ka KNAB premjeram pakļāvis ar mērķi pacelt korupcijas apkarošanu augstā līmenī un pasargāt biroja direktoru no politiķiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
