'Pelēkais kardināls', spridzināšana, daudzmiljonu prāvas, labdarība – daži spilgtākie Grūtupa dzīves fragmenti

Pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu vidū Grūtups presē minēts kā viens no tiem, kas toreizējam Valsts prezidentam Guntim Ulmanim ieteicis tagad jau 'oficiālu' oligarha statusu ieguvušā Andra Šķēles kandidatūru premjera amatam. Vēlāk Grūtups minēts kā viens no "pelēkajiem kardināliem", kurš atbalstījis Tautas partijas priekšvēlēšanu kampaņu.

Mediju telpā 1996. gada pavasarī jau aizvien noteiktāk radās norādes uz iespējamo politiskās varas saplūšanu ar naudu, kura tiek īstenota caur diviem grupējumiem — "strīpainajiem" jeb Ventspils grupējumu un "pumpainajiem" jeb tā saukto Valmieras grupējumu. Bija nojaušams, ka divi šādi grupējumi pastāv un ka to ietekmē ir kontrole pār politisko varu. Tāpat bija jaušams, ka abu grupējumu interesēm tiek pakārtoti atsevišķi valdību lēmumi, lielākoties saistīti ar valsts uzņēmumu privatizāciju.

Tieši cīņa par ekonomisko un politisko ietekmi lielo valsts uzņēmumu privatizācijā 1997. gada otrajā pusē abu grupējumu attiecības noveda līdz baltkvēlei. "Strīpaino" un "pumpaino" cīņa par varu eksplodēja 1998. gada sākumā līdz ar AS "Latvijas balzams" 25% akciju paketes izsoli. Pēc šī notikuma tad arī faktiski sākas tā sauktais oligarhu — Lemberga un Šķēles karš, kurā izlīgums tika panākts 2001. gada vasarā līdz ar vienošanos par uzņēmējdarbības vides sakārtošanu.

Grūtupa vārds tika saistīts ar neoficiālo "pumpano", nereti par Valmieras grupējumu dēvētā veidotās TP kodolu.

Kopš Latvijas Tautas frontes (LTF) dibināšanas Andris Grūtups tajā aktīvi darbojās. Viņš tika ievēlēts LTF pirmās domes sastāvā, vēlāk arī otrās domes valdē. 1990. gada 18. marta vēlēšanās ievēlēts par Latvijas PSR Augstākās Padomes deputātu.

Augstākajā Padomē Grūtups darbojās Ekonomikas komisijā, LTF frakcijā,  kā arī balsoja par Neatkarības deklarāciju.

Biedrības "Latvijas atdzimšanas vēsture"  interviju cikla fragmentā, ko pērnā gada sākumā publicēja laikraksts "Diena", Grūtups atminējās, ka Neatkarības deklarācijas darba grupā  viņš nav piedalījies, bet par to balsojis "pēc inerces".

"Man nebija šaubu, ka par to jābalso, bet es vispār neiedziļinājos," atzina Grūtups. "Neiedziļinājos, vēsturisko nozīmīgumu nenovērtēju. Pavisam godīgi. Jo es biju civiltiesību speciālists, es nenodarbojos ar valsts tiesībām, konstitucionālām".

Viņš atzina, ka par balsojumu viņam nav bijis šaubu un viņš viens no pēdējiem iznācis no plenārsēžu zāles, lai 4.maijā ietu uz Daugavmalu. "Es jau visu laiku paralēli arī strādāju. Biju zaudējis tik daudz spēka un enerģijas. Es skatījos - viss tā kā filmā," savās atmiņās dalījās Grūtups.

Viens no pēdējo gadu skaļākajiem skandāliem, kurš bija saistīts ar advokāta Andra Grūtupa vārdu, izcēlās 2007.gada augustā, kad dienas gaismu ieraudzīja kāda Jāņa Brūkleņa grāmata "Tiesāšanās kā ķēkis", kuras priekšvārdu bija uzrakstījis žurnālists Lato Lapsa.  Grāmatā tika publicētas cilvēku sarunas, kuru vārdi bija izmainīti, taču no grāmatas priekšvārdā norādītā bija noprotams, ka sarunas notikušas starp advokātiem, tiesnešiem un citiem sabiedrībā zināmiem un nozīmīgiem cilvēkiem. Tika atzīmēts, ka tieši Grūtups bijis grāmatas galvenā varoņa Arņa Gūtupa prototips.

Portāls "Delfi" tolaik rakstīja, ka iespējams, tikušas noklausītas tieši Grūtupa biroja stacionāro tālruņu sarunas laika posmā no 1998. līdz 2000.gadam un, iespējams, ka tieši šo sarunu pārveidoti atšifrējumi publicēti grāmatā "Tiesāšanās kā ķēķis". Ģenerālprokuratūra tolaik sāka pārbaudīt Lapsas iesniegumu un tam pievienotos visai apjomīgos materiālus, kuros bija noklausītu Grūtupa biroja telefonsarunu atšifrējumi. Tika lēsts, ka tieši daļa no šīm sarunām publicētas grāmatā "Tiesāšanās kā ķēķis".

Grūtups divas dienas pēc grāmatas iznākšanas, intervijā portālam "Delfi" sacīja, ka gadījumā, ja grāmatā aprakstītās sarunas tiešām būs notikušas, viņš paskaidrojumos par tām neielaidīsies. Viņš arī sacīja, ka sarunas starp advokātiem un tiesnešiem nav nekas nosodāms. No notikušā norobežojās arī lielākā daļa tiesnešu, sevi publiskotajos sarunu atšifrējumos neatpazīstot.

Divus gadus pēc skandalozās grāmatas iznākšanas, kurā publicētais meta ēnu uz Latvijas tiesu sistēmu, Drošības policija (DP) noilguma dēļ izlēma izbeigt kriminālprocesu par iespējamo Grūtupa biroja telefonsarunu noklausīšanos. Kriminālprocess tika sākts 2007.gada 29.augustā, bet DP 2010.gada 28.maijā tika pieņemts lēmums par tā izbeigšanu.  Process tika sākts par pa telekomunikāciju tīkliem pārraidāmās informācijas noslēpuma tīšu pārkāpšanu, nelikumīgi noklausoties personu sarunas laikā no 1998.gada līdz 2000.gadam. Tika pieļauts, ka noziedzīgais nodarījums turpināts 2005.gada aprīlī.

Savukārt Grūtups pieļāva, ka viņa biroja telefonsarunas noklausītas pēc "Parex bankas" vadības rīkojuma.

Pie Grūtupa biroja Rīgā, Skolas ielā 12a, 1999.gada 5.decembrī nogranda sprādziens. Spridzeklis bija novietots uz biroja palodzes un eksplozijā tika bojātas biroja telpas un tehnika, kā arī izsisti pretējā nama logi.  

Advokāts pēc tam vērās Ģenerālprokuratūrā, informējot par to, kādas personas un kādā veidā viņam pēdējā laikā draudējušas un, tātad, teorētiski varētu būt saistītas ar sprādzienu. Pēc Grūtupa sniegtajām ziņām, personas, kas viņam izteikušas draudus, ir tiešā veidā saistītas ar lietām, kurās viņš uzņēmies advokāta pienākumus.

Grūtups pat tolaik izsludināja brangu prēmiju - 10 000 ASV dolārus tam, kurš palīdzēs uziet personas, kas saistītas ar sprādzienu pie viņa biroja. Tiesa, atklāt šo noziegumu tā arī neizdevās.

Viena no vērienīgākajām civilprāvām, kurā sākotnēji bija iesaistījies pats Grūtups, bet vēlāk – viņa birojs, bija "Bankas Baltija" (BB) likvidatora AS "BDO" prasības lieta pret Latvijas valsti Finanšu ministrijas (FM) personā un Latvijas Banku (LB) par 238 miljonu latu piedziņu saistībā ar BB krahu pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados.

Šajā lietā Grūtups pārstāvēja prasītāja pusi, bet atbildētāju pārstāvis bija par vienu no Grūtupa oponentiem uzskatītais advokāts Romualds Vonsovičs.

Pēc prasības iesniegšanas 2005.gadā, Rīgas apgabaltiesa risināja vairākus procesuālas dabas jautājumus, 2007.gada 31.janvārī tiesvedība tika apturēta pēc centrālās bankas lūguma līdz brīdim, kamēr spēkā būs stājies spriedums tā saucamajā BB krimināllietā, kurā apsūdzēti bijušais bankas uzraudzības padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Lavents, bijušais BB prezidents Tālis Freimanis un Alvis Līdums. Spriedums BB krimināllietā, kurā Lavents un Freimanis atzīti par vainīgiem daļā viņiem inkriminēto noziegumu, stājās spēkā 2009.gada 30.aprīlī un pēc tam tiesvedība BB civillietā tika atjaunota.

Apgabaltiesa 2010.gada 12.oktobrī BB likvidatora prasību apmierināja daļēji un par labu BB likvidatoram no LB piedzina 59,9 miljonus latu, bet prasību daļā pret FM noraidīja. Taču vēlāk, kad tiesvedība nonāca apelācijas instancē, prasība tika pilnībā noraidīta.  Pērn, 2013.gada rudenī, stājās spēkā spriedums, ar kuru pilnībā tika noraidīta  BB likvidatora prasība.

Grūtups gan pats šajā procesā kā advokāts vēlāk nepiedalījās, viņa biroju pārstāvēja advokāti Viktors Tihonovs un Vairis Brīze.  Tomēr neoficiāli izskanēja, ka šis spriedums uzskatāms par vienu no būtiskākajiem Grūtupa un viņa biroja zaudējumiem. 

Kopš aktīvu advokāta gaitu pārtraukšanas un pievēršanās rakstniecībai, Grūtupam, kuru kolēģi bieži dēvēja par tiesu procesos neuzvaramu, tomēr vēl nācās ar tieslietām saskarties arī tiesas zālē, ne tikai grāmatu lappusēs. Tiesas procesā par slepkavas un izvarotāja Staņislava Rogaļova gaitām, kas tika aprakstītas un pētītas 2010.gadā izdotajā grāmatā "Maniaks",  Grūtups bija atbildētāja statusā. Pret viņu vērsās Rogaļova upuris, kāda sieviete, kura norādīja, ka autors aprakstījis Rogaļova nodarījumus, bet upura vārdu nav mainījis un tas sievietei nodarījis morālo kaitējumu un radījis ciešanas. Sieviete no Grūtupa vēlējās piedzīt 40 000 latu (56 914 eiro) morālā kaitējuma kompensāciju. Prasība tika vērsta arī pret laikraksta "Latvijas Avīze" izdevēju "Lauku Avīze".

Pirmajā tiesu instancē prasītāja zaudēja, taču pārējās sagrāvi cieta Grūtups. Šogad aprīlī Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments atteicies ierosināt kasācijas tiesvedību lietā un līdz ar to apelācijas tiesas spriedums, ar kuru no Grūtupa tika piedzīti 5000 eiro, stājās spēkā.

Pats Grūtups sacīja, ka AT lēmums grauj iespēju rakstīt par vēsturi. "Tajā pašā laikā izjūtu nožēlu, ka ar spriedumu un AT lēmumu tiek grauta iespēja rakstīt par vēsturi. Vēsturiska literatūra nav iespējama bez atklātu personas datu - vārda, dzimšanas datu, dzīves gājuma u.c. - izmantošanas tekstā. Būtībā šis tiesas precedents pakļauj iznīcībai vēstures attīstību Latvijā," norāda Grūtups.

Jau pirms pieciem gadiem advokāts Andris Grūtups sāka sociālu kampaņu pret Latvijas iedzīvotāju izbraukšanu uz ārvalstīm, aicinot darīt visu, lai to apstādinātu. Vēlāk viņš īpaši izveidotā reklāmas klipā pauda nostāju, ka "pēdējās valdības ir bijušas nekas cits, kā nožēlojams biznesa elites manipulācijas instruments".

Advokāts uzskata, ka ir pienācis laiks katram Latvijas iedzīvotājam piedalīties reformu īstenošanā. Pēc viņa domām, tagad jau tieši var atzīt, ka Latvijas politiķi ir dzīvē īstenojuši to pašu politisko kļūdu, kas bija pieļauta laika posmā līdz 1934.gadam.

Turklāt Saeima arī šodien nespējot izveidot stabilas valdības, nespējot operatīvi risināt jautājumus, augstos valsts amatos tiekot sēdināti ambiciozi neprofesionāļi un partijas intereses ir svarīgākas par Latvijas valsts interesēm.

Grūtups šādi lūdz Latvijas sabiedrību atbalstīt valsts pārvaldes izmaiņu nepieciešamību.

Kampaņas veidotāji tolaik radīja televīzijas klipu, kurā kāda ģimene spriež par došanos strādāt uz ārvalstīm, taču beigās strikti nolemj nekur nebraukt un savu zemi nevienam neatdot. Klipa noslēgumā uz ekrāna parādādījās uzraksts: "Te ir tava zeme! Un zeme ir tava valsts!".

Savas dzīves pēdējos gados Grūtups pievērsās labdarībai un par viņa ziedojumiem bija pateicīgas reliģiskās organizācijas. Tā 2012.gadā Grūtups ziedoja 42 000 latu (apmēram 59 760 eiro) Dobeles evaņģēliski luteriskās draudzes baznīcas fasādes atjaunošanai. Grūtups uzskatīja, ka 15.gadsimtā celtā baznīca ir Dobeles skaistākā celtne.

Tāpat izmantojot Grūtupa ziedojumu, Rīgas Vecā Sv.Ģertrūdes baznīca un tās evaņģēliski luteriskā draudze 2012.gadā savā īpašumā ieguva unikālu akmens apstrādes vecmeistara Vadima Grudiņina darinātu baznīcas svečturi. Baznīcai dāvātais svečturis ir vairāk nekā 10 000 latu (apmēram 14 228 eiro) vērts. Svečturis ir 1200 kilogramus smags un 1,45 metrus augsts. Tas veidots no diviem dažādiem granīta akmens materiāliem un Pakistānas oniksa.

Akmens apstrādes vecmeistars un svečtura autors Vadims Grudiņins stāstīja, ka, pateicoties Grūtupa ziedojumam, viņam bija iespēja realizēt sen lolotu sapni - no dažādiem materiāliem izveidot unikālu - ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā un pasaulē šādu vienīgo - svečturi. Tagad katram, kas apmeklēs Veco Sv.Ģertrūdes baznīcu, tas būs atpazīstams, ka tapis Latvijā, jo uz svečtura malas redzami latviešu tautas ornamenti, kurus autors izmantojis rotājumam.

2011.gadā Grūtups ziedoja aptuveni 30 000 latu (apmēram 42 686 eiro) Vecās Sv.Ģertrūdes baznīcas fasādes un ērģeļu atjaunošanai.

Grūtups 2009.gadā Dobeles pilsdrupu sakārtošanai un kopšanai ziedoja 25 000 latu (apmēram 35500 eiro). Grūtups, kurš savulaik ierindots Latvijas miljonāru sarakstā, aktīvi ziedojis ne tikai Latvijas Nacionālajai operai, bet arī Konstantīna Čakstes pieminekļa celtniecībai. Tāpat ziedots dažādām labdarības organizācijām, kā arī bijuši privāti ziedojumi.

2011.gadā atklātībā parādījās ziņas, ka Grūtups ekskluzīvā vietā Meža kapos uzcēlis iespaidīgu memoriālu, ko autori nosaukuši pat par senlatviešu altāri.

Memoriāls no Zviedrijas melnā granīta iekārtots pie Rīgas I Meža kapu galvenajiem ieejas vārtiem. Grūtups laikrakstam "Vakara Ziņas" 2011.gadā izteicās, ka šī ir ģimenes kapavieta, kas piešķirta viņa draudzenei. "Neko vairāk negribu komentēt," tolaik izteicās Grūtups. Vaicāts, kāpēc jau sarūpējis vietu savām mūža mājām, Grūtups vien atbild: "Ir savi iemesli. Sasniegsiet manus gadus, arī jums būs savi iemesli."