Riktīgs ugunskurs - 4
Foto: DELFI Aculiecinieks

Atbildīgie dienesti - ugunsdzēsēji un glābēji, mediķi un pārtikas uzraugi gaidāmajos Līgo svētkos aicina būt uzmanīgiem un saprātīgiem, lai gaišo vasaras saulgriežu laiku neaptumšotu dažādas nelaimes. Jautra svētku svinēšana nav viens un tas pats, kas neapdomīga, pārdroša rīcība, bez tam nepieciešams padomāt arī par drošas pārtikas lietošanu. 

Portāls „Delfi” piedāvā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD), Nealiekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) un Pārtikas un Veterinārā dienesta (PVD) speciālistu padomus drošai svētku svinēšanai.

Balkons nav šašlika cepšanai un miskaste nav ugunskurs

Foto: DELFI Aculiecinieks

Glābēji arī cilvēkus, kuri nolēmuši svinēt Jāņus pilsētā, aicina būt uzmanīgiem un atcerēties, ka atkritumu tvertne nav ugunskurs, kur var iemest nenodzēstu izsmēķi.

Balkons nav paredzēts  šašliku cepšanai. Ja kaimiņa balkonā iekritīs kāda dzirkstele vai oglīte, izraisot ugunsgrēku, vainīgs būs gaļas cepējs, atgādina VUGD.

Pie dabas braucot, atceries pagastu

Foto: DELFI Aculiecinieks

Tiem, kuriem nepatīk visu plānot iepriekš un ir izlēmuši uz labu laimi doties izbraukumā un svētku vietu izvēlēties tur, kur tajā brīdī tā šķiet vispiemērotākā, ieteikums pievērst uzmanību, kurā novadā, pagastā atrodaties, kāda ir tuvākā autobusa pietura vai ceļmalā norāde ar mājas nosaukumu, kā arī pa kādu ceļu dodaties.
Ja notiks kāds negadījums un būs nepieciešama mediķu, policistu vai ugunsdzēsēju glābēju palīdzība, operatīvie dienesti varēs ierasties daudz ātrāk, ja zinās precīzu atrašanās vietu.

Kur degt Jāņu ugunskuru

Foto: DELFI

Protams, Jāņu svinēšana nav iedomājama bez ugunskura. Tādēļ arī šim svētku galvenajam simbolam jāizvēlas tā cienīga vieta, lai visus apgaismo un silda, taču neko nenosvilina. Pirmkārt jau to nedrīkst darīt mežos, jo ir izsludināts uguns bīstamais periods.

Jāizvērtē un jāizvēlas drošs attālums no ēkām, kokiem, žogiem, ņemot vērā ugunskura lielumu, kā arī to, ka nakts laikā vējš var kļūt stiprāks, kā arī mainīties tā virziens.

Zaļumos iederas fiziskās aktivitātes, un nebūs lieki apkārt ugunskura vietai aprakt zemi, lai uguns neizplatītos pa sauso zāli un krūmiem. Savlaicīgi atnes pie ugunskura arī spaini ar ūdeni – tas noderēs, ja negaidīti kaut kas aizdegas, var atveldzēt arī kādu pārkarsušu Jāņu bērnu, kā arī pirms došanās prom varēs pilnībā nodzēst ugunskuru.

Tāpat nekur nav minētas tradīcijas, ka Līgo naktī būtu jāsadedzina sakrājušies sadzīves atkritumi. Ugunskurā nemet riepas un tukšās plastmasas pudeles un citus atkritumus, jo ar šāda veida dūmiem var ātri saindēties, norāda VUGD.

Visvairāk svētkus gaida bērni. Pasākumu rīkošanas laikā par viņiem nedrīkst aizmirst ne mirkli.

Redzot, kā pieaugušie gatavojas jautrai līgošanai un kurina ugunskuru, mazajiem šķiet, ka arī viņiem ļauts padraiskoties. Bez šaubām, viņiem ir jāuztic kāds darbiņš, lai nebūtu laika nedarbiem. Taču ugunskura kurināšanu un desiņu vai šašlika cepšana tomēr pieaugušajiem jāatstāj savā ziņā.

Ko mest Jāņu ugunī

Foto: Valsts policija

Ugunskura vieta nedrīkst būt koku, ēku, degošu materiālu tuvumā, kā arī jāņem vērā vēja virziens, apkārt ugunskura vietai jāaprok zeme, lai uguns liesmas neizplatītos pa sauso zāli, kā arī ir aizliegts kurināt ugunskurus mežā un purvos, izņemot īpaši ierīkotās vietās, kas nepieļauj uguns izplatīšanos ārpus šīs vietas.

VUGD arī norāda, ka ugunskuru nedrīkst atstāt bez uzraudzības un pie ugunskura nedrīkst atstāt mazus bērnus bez uzraudzības.

Tāpat ieteicams, lai pie ugunskura vietas būtu dzēšanas līdzekļi – ugunsdzēšamie aparāti vai sliktākajā gadījumā spainis ar ūdeni.

Glābēji arī aicina ugunskurā nededzināt sintētiskos materiālus, gumijas riepas un tamlīdzīgas lietas, kas degot izdala indīgas vielas, netuvoties un nelēkt pāri ugunskuram, ja mugurā ir sintētiskās drēbes, kas viegli un ātri aizdegas, kā arī, kad ugunskura vieta tiek atstāta, tas jānodzēš pilnīgi, lai izslēgtu ugunsgrēka iespējamību.

Peldies pirms alutiņa baudīšanas; papardes ziedu labāk meklē mežmalā

Foto: AFI

Glābēji norāda: tiem, kuri pirms svētku sākuma vēlas vēl izpeldēties, tas būtu jāizdara vēl pirms alus nobaudīšanas. Kad reibums galvā, ne vien jūra, bet arī visas pārējās ūdens krātuves var likties līdz ceļiem.

Turklāt peldvietu labāk kārtīgi apskatīt, vai nav bedres un dūņas, vai ūdenszāles netraucēs izkļūt krastā.

Papardes ziedu meklējumos, nav vērts pārāk dziļi doties mežā, jo apmaldoties, pārējiem nāksies tevi meklēt vēl cītīgāk nekā papardes ziedu.

Ja nu tomēr esi izlēmis doties šajā nakts pārgājienā pa mežu, vismaz kabatas lukturīti un mobilo telefonu gan paņem līdz, jo tas palīdzēs atrast atpakaļceļu.

Savukārt tie, kuri svētkus svin dzīvoklī vai arī pēc atgriešanās mājās vēl izlēmuši pavakariņot vai pabrokastot, nedrīkst aizmirst par uz plīts uzlikto katliņu vai pannu un, gaidot iecerēto maltīti, doties nosnausties.

Kad no piedegušā katliņa pa logu jau velsies ārā dūmi un garāmgājēji par to informēs ugunsdzēsējus, pats „pavārs” jau var būt saindējies ar dūmiem.

Ko glābēji svētkos dzēš visbiežāk?

Foto: Publicitātes foto

Kā liecina ikgadējā pieredze Līgo svētkos un Jāņos visbiežāk deg dārza mājiņas, siena šķūņi, nojumes, pārkurinātās pirtis. Lietū izmirkušie un nosalušie Jāņu bērni tieši šeit turpina svinības, cenšoties sagaidīt rīta gaismu, un nereti izmantojot sveces un smēķējot.

Pirtis tiek kurinātas pārāk centīgi, bieži tās tiek atstātas bez uzraudzības.

Lietus laikā nojumes un siena šķūņi tiek uzskatīti par piemērotu vietu smēķēšanai, taču tā ir arī ugunsnedrošākā vieta.

Savukārt no glābšanas darbiem visbiežāk ir pēc smagiem ceļu satiksmes negadījumiem cietušo un bojā gājušo atbrīvošana no transporta līdzekļa, kā arī glābšanas darbi uz ūdens un noslīkušo meklēšana.

Pāri ugunskuram lec piesardzīgi, iesaka mediķi

Foto: F64

Ņemot vērā iepriekšējo gadu traumu gadījumus, svinot vasaras saulgriežus, Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienesta mediķi atgādina par piesardzību svētkos, kā arī aicina būt piesardzīgiem, lecot pār ugunskuru - lēcējs var ielēkt vai iekrist tieši ugunskurā un gūt smagus apdegumus.

Ja aizdedzies apģērbs, liesma jānodzēš un cietusī vieta nekavējoties jāatdzesē ar vēsu ūdeni. Ja gūtais apdegums ir lielāks par cietušā plaukstu vai apdegusi seja, jāzvana neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai 113.

Dodoties svinēt svētkus pie dabas vai lauku mājās/vasarnīcās ir jānoskaidro sava atrašanās vieta, lai vajadzības gadījumā izsaucot operatīvos dienestus, precīzi un ātri spētu to izstāstīt.

Ja svētkus plānots svinēt izbraukumā pie dabas, īpaši nepazīstamā vietā, nepieciešams pārliecināties, vai mobilais tālrunis nodrošina GPS funkciju - ja tāda ir, nosauc 113 dispečeram savā tālrunī atrodamās GPS koordinātes, kas ļaus negadījuma vietu ātrāk un precīzāk noteikt.

Mediķi aicina ievērot degmaisījumu lietošanas norādījumus un, aizdedzinot ugunskuru, neliet tajā benzīnu vai citus degmaisījumus, kas var strauji uzliesmot un radīt plašus un smagus apdegumus. Pārliecinies, lai degmaisījuma pudeles nebūtu pieejamas bērniem.

Tāpat, svētku svinēšanās laikā jābūt piesardzīgiem, dodoties peldēt.

Mediķi atgādina - ja notikusi nelaime un gūta smaga trauma vai pēkšņi pasliktinājies veselības stāvoklis apdraudot dzīvību, neatliekamo medicīnisko palīdzību var izsaukt zvanot 113. Savukārt, ja svētku brīvdienās nepieciešams konsultācija vieglāku traumu vai saslimšanu gadījumos, mediķa padomu varēs saņemt zvanot uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001, kas brīvdienās un svētku dienās strādās visu diennakti.

Parūpējies par sava punča veselību – drošu pārtiku

Foto: F64

Par to, lai iegādātos un celtu galdā tikai drošu pārtiku, jādomā ik reizi, dodoties iepirkties, taču īpaši aktuāli tas kļūst, tuvojoties svētkiem un brīvdienām, kas šos svētkus ieskandina. Ievērojot latviešu tradīcijas, saimnieces svētku galdam sarūpēs visdažādākos gardumus, savukārt saimnieki sagatavos ugunskurus un āra grilus, iegādāsies vislabāko alu.

Lai Līgo svētkus aizvadītu godam, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) atgādina dažas vienkāršas patiesības, kas visiem svētku laikā jāatceras:

Pārtikas produktus pērc tikai legālā tirdzniecības vietā – veikalā, tirgū vai no zināma, jau pārbaudīta zemnieka vai tirgotāja, nepērc nezināmas izcelsmes, apšaubāmas kvalitātes pārtikas produktus, neiegādājies tos neatļautās tirdzniecības vietās – pagalmos, tirgū no tā saucamajiem ratiņtirgotājiem, no automašīnu bagāžniekiem, kāpņutelpās.

Izvēlies svaigus produktus, kurus vari paspēt izlietot ražotāja norādītā derīguma termiņa ietvaros. Pārliecinies par produkta derīguma termiņu un svaigumu.

Nepērc pārtikas produktus, kuriem beidzies derīguma termiņš, ir bojāts iepakojums, ir aizdomīga smarža, krāsa vai konsistence, neatbilstoši tirdzniecības apstākļi.

Pēc iespējas samazini produktu ceļu līdz mājām. Atgriežoties mājās, pārtikas produktus, kas jāuzglabā aukstumā, piemēram – gaļu un gaļas produktus, pienu un piena produktus, zivis un zvejas produktus, salātus ar krējumu, majonēzi vai augu eļļu, saldos ēdienus, konditorejas izstrādājumus ar krēmu, nekavējoties ieliec ledusskapī.

Atceries – jēlos produktus gan uzglabā, gan apstrādā atsevišķi no gatavajiem, slēgtos traukos vai iepakojumā. Ledusskapī neturi svaigus dārzeņus vai, piemēram, sieru blakus jēlai gaļai vai zivīm. Jēlu produktu gatavošanai izmanto atsevišķus virtuves piederumus – dēlīšus, nažus, traukus vai arī tos pirms citu produktu apstrādes rūpīgi nomazgā ar trauku mazgāšanas līdzekli.

Pirms ēdienu gatavošanas, nomazgā rokas ar ziepēm! Mazgā rokas arī pēc darbošanās ar jēlproduktiem, tualetes apmeklējuma un kontakta ar dzīvniekiem.

Īpaši uzmanīgiem jābūt pērkot un gatavojot gaļu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!