Prezidents uzrunā Saeimai: Šī nebūs viegla vasara  (15)

Kopš savas darbības uzsākšanas, 11.Saeima ir pieņēmusi 780 likumu. Kā būtiskākos prezidents minēja Fiskālās disciplīnas likumu, "Euro ieviešanas kārtības likumu" un jauno Būvniecības likumu, kura spēkā stāšanās objektīvu apstākļu dēļ ir atlikti. Šobrīd parlaments pastiprinātu vērību pievērš arī valsts aizsardzībai.

"Tas ir saprotams, ņemot vērā esošo situāciju Ukrainā un drošības politikas izaicinājumus Eiropā un visā pasaulē. Tādēļ vēlos izcelt pirms divām nedēļām Saeimā pieņemtos grozījumus normatīvajos aktos, kas precizē augstāko valsts amatpersonu, tostarp Valsts prezidenta, darbību militāru draudu gadījumā, lai spētu efektīvi aizsargāt Latvijas iedzīvotājus apdraudējuma gadījumā. Ļoti ceru, ka nekad praksē minētās normas nebūs jāpiemēro, tomēr parlamenta pieņemtie grozījumi ar nacionālo drošību saistītajos likumos ir objektīva nepieciešamība. Mēs varam paļauties uz NATO partneriem, bet arī pašiem ir jārūpējas par savu drošību un jāpilda solījumi, ko esam devuši saviem sabiedrotajiem," sacīja prezidents.

Tādēļ nepieciešams noteikt konkrētu ikgadēju aizsardzības finansējuma pieaugumu, lai tas sasniegtu 2% līmeni no iekšzemes kopprodukta līdz 2020.gadam, kā to paredz likumprojekts "Valsts aizsardzības finansēšanas likums". Vienlaikus jānodrošina, lai valsts aizsardzībai novirzītie resursi tiktu izlietoti racionāli un efektīvi. Aicinu ar aizsardzību un valsts drošību saistītos jautājumus arī turpmāk izvirzīt kā vienu no Latvijas prioritātēm.

"Citi – ne mazāk nozīmīgi sektori, kuriem turpmāk būtu jāvelta pastiprināta vērība, ir veselības aprūpes sistēma un izglītība – galu galā arī izšķirīgā lēmuma pieņemšanu par palikšanu Latvijā vai došanos projām no mūsu valsts ir saistīta ar šo jautājumu risināšanu.
Nav noslēpums, ka mūsu mediķu atalgojums pat uz Baltijas valstu fona ir salīdzinoši zems, kādēļ pacientiem nereti nākas maksāt par to, ko nesedz valsts budžets. Ne visi to var atļauties, tādēļ pieaug ielaistu un neārstējamu saslimšanu skaits, demogrāfiskais stāvoklis joprojām ir satraucošs, mūsu paliek arvien mazāk," uzsvēra Bērziņš.

Otra tikpat nozīmīga joma, kas skar ikvienu, ir izglītība. Ne tikai vispārējā un studijas augstskolā, bet arī profesionālā un mūžizglītība. Diemžēl, tieši profesionālajā izglītībā Latvija acīmredzami atpaliek no kaimiņvalstīm. Trūkst kvalificētu pasniedzēju tehniskajās disciplīnās, arī mācību programmas ne vienmēr atbilst darba tirgus prasībām.

"Tādējādi tiek "izskoloti" jauni bezdarbnieki, kas nevar atrast savu vietu šajā valstī un likumsakarīgi pieņem lēmumu doties projām. Profesionālā izglītība ir arī Latvijas lauku nākotne, jo bez mūsdienīgām zināšanām un prasmēm, kas nepieciešamas lauku apvidos, nebūs ne uzņēmējdarbības, ne attīstības, ne cilvēku," norādīja prezidents.

Iedzīvotāju skaitam sarūkot, joprojām paliek neatbildēts jautājums, kāds ir optimālais skolu skaits Latvijā? Kuras skolas vēl būtu jāslēdz un ko darīs tie skolotāji, kuri paliks bez darba? Tieši šī jautājuma risināšanā lielāka loma ir jāuztic pašvaldībām, jo tikai vietējā vara var novērtēt reālo situāciju savā teritorijā, pieņemt atbilstošu lēmumu un palīdzēt tiem skolotājiem, kam būs nepieciešama pārkvalifikācija vai cita veida atbalsts, ja pedagoģiskais darbs būs jāpārtrauc.

Šajās jomās, kurās nav vienkāršu risinājumu, darbs būs jāturpina arī 12.Saeimai. Strādājot pie konkrētu problēmu risinājumiem, nevajadzētu aizmirst, ka normatīvie akti jācenšas izstrādāt tā, lai vairākums atbalstītu tajos pieņemtās izmaiņas. Citiem vārdiem sakot, gan augstākajai, gan vietējai lēmējvarai ir jārunā ar iedzīvotājiem, jāskaidro ikviena lēmuma būtība un jēga, jāvar argumentēt, kādēļ šāds lēmums gala rezultātā nāks par labu. Tikai tā var rast sapratni un atbalstu, novērst nesaprašanos un pārpratumus, pārliecināts prezidents.

"Pagājušajā gadā jau minēju vēl vienu jomu, kurā nepieciešamas izmaiņas. Tā ir politisko partiju darbības un vēlēšanu sistēmas pilnveide. Ir jāatzīst, ka mūsu partiju sistēma nav īpaši stipra, tai nav spēcīgas saknes pilsoniskajā sabiedrībā, vairums partiju ir mazas un ar īsu mūžu. Turklāt partijas parasti izveidojas tieši uz vēlēšanu laiku. Šajā sakarā manis izveidotā ekspertu grupa pārvaldības pilnveidei strādā ar minētajiem jautājumiem un piedāvās priekšlikumus, lai mainītu esošo sistēmu," sacīja Bērziņš.

Ir jāatrod veids, kā nodrošināt to, ka politiskās partijas funkcionē, pārstāvot pēc iespējas plašāku sabiedrības daļu, nevis īslaicīgi šauras intereses. Jāveicina vēlētāju aktivitāte, lai tā nebūtu tik zema kā šā gada maijā notikušajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Nepieciešams arī, piemēram, palielināt minimālo biedru skaitu tām partijām, kuras piedalās Saeimas vēlēšanās vai noteikt, ka vēlēšanās drīkst piedalīties tikai tādas partijas, kuras pastāvējušas noteiktu laiku pirms vēlēšanām, uzskata prezidents.