Iespējams, jau drīzumā uz Latvijas Satversmes papildināšanu ar preambulu varētu sekot negatīva reakcija no Krievijas Ārlietu ministrijas puses, piektdien, 20. jūnijā ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma".
"Kāpēc tas bija jādara tādā veidā, kā tas tika darīts, bija taču iespēja rīkot referendumu, pajautāt tautai," intervijā "Panorāmai" sacīja Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs, piebilstot, ka, viņaprāt, esošā preambulas versija un veids, kādā tā tika pieņemta, novedīs pie konfrontācijas.
"Būtu ļoti žēl, ja tā notiktu," viņš sacīja.
Jau vēstīts, ka 19. jūnijā Saeima galīgajā lasījumā pieņēma Satversmes grozījumus, kas paredz valsts pamatlikumu papildināt ar īpašu preambulu.
Tā noteic: "1918.gada 18.novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes un balstoties uz latviešu nācijas negrozāmo valstsgribu un tai neatņemamām pašnoteikšanās tiesībām, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem, nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību.
Latvijas tauta izcīnīja savu valsti Brīvības cīņās. Brīvi vēlētā Satversmes sapulcē tā nostiprināja valsts iekārtu un nolēma sev Satversmi."
"Latvijas tauta neatzina okupācijas režīmus, pretojās tiem un atguva brīvību, 1990.gada 4.maijā atjaunojot valstisko neatkarību uz valsts nepārtrauktības pamata. Tā godina savus brīvības cīnītājus, piemin svešo varu upurus, nosoda komunistisko un nacistisko totalitāro režīmu un to noziegumus.
Latvija kā demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildīga un nacionāla valsts balstās uz cilvēka cieņu un brīvību, atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības un ciena mazākumtautības. Latvijas tauta aizsargā savu suverenitāti, Latvijas valsts neatkarību, teritoriju, tās vienotību un demokrātisko valsts iekārtu," pausts parlamenta vairākuma pieņemtajā preambulā.
Tajā arīdzan noteikts: "Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā kopš senlaikiem veido latviešu un lībiešu tradīcijas, latviskā dzīvesziņa, latviešu valoda, vispārcilvēciskās un kristīgās vērtības. Uzticība Latvijai, latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda, brīvība, vienlīdzība, solidaritāte, taisnīgums, godīgums, darba tikums un ģimene ir saliedētas sabiedrības pamats. Ikviens rūpējas par sevi, saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, izturoties atbildīgi pret citiem, nākamajām paaudzēm, vidi un dabu.
Latvija, apzinoties savu līdzvērtību starptautiskajā kopienā, aizstāv valsts intereses un veicina vienotas Eiropas un pasaules ilgtspējīgu un demokrātisku attīstību.
Dievs, svētī Latviju!"
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
