Lielākā daļa no pētījumā aptaujātajiem nepilsoņiem jeb 31% latviešu valodu prot sarunvalodas līmenī vai arī lieto vienkāršas frāzes.
Salīdzinot, datus ar iepriekšējiem PMLP pētījumiem, secināts, ka valodas zināšanu līmenis nepilsoņiem nav būtiski mainījies. Tomēr novērota pozitīva tendence, ka samazinājies to nepilsoņu īpatsvars, kuri latviski zina tikai dažus vārdus vai valodu neprot nemaz.
Vislabāk latviešu valodu pārvalda jaunieši vecumā līdz 30 gadiem.
Latviešu valodas prasme tiek cieši saistīta ar tās pielietojumu ikdienā. Pētījuma rezultāti liecina, ka labāk latviešu valodu prot tie nepilsoņi, kuri arī mājās sarunājas latviski. Kopumā tādu gan ir nedaudz - tikai 9% no aptaujātajiem.
Darbā vai skolā latviski runā 22% respondentu, savukārt valsts un pašvaldības iestādēs valsts valodā vēršas 20% nepilsoņu. 7% no aptaujātajiem Latvijas nepilsoņiem latviešu valodu nelieto vispār.
Secināts: jo labākas ir respondentu latviešu valodas zināšanas, jo lielāka ir viņu vēlme iegūt Latvijas pilsonību.
Pētījuma dati atspoguļo, ka kopumā situācija pasliktinājusies Rīgā, kur kļuvušas sliktākas nepilsoņu latviešu valodas zināšanas, kā arī pazeminājusies nepilsoņu interese iegūt Latvijas pilsonību. Savukārt Valmierā un Jelgavā respondentu latviešu valodas prasmes ir labākas.
Kopumā pētījuma laikā tika aptaujāti 1597 respondentu vecumā no 15 līdz 87 gadiem visā Latvijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
