Kādu laiku atpakaļ man bija Opelis. Kā jau Opelis, tas niķojās un regulāri bija jāvadā līdzi e-talons, lai nepaliktu uz ceļa. Autokapsētā varēju par to dabūt 50 latus. Lai izdevīgāk pārdotu savu niķīgo Opeli, aizvedu to uz servisu un lūdzu to uzfrišināt. Servisa darbinieki lēsa, ka remonta izmaksas varētu būt ap 200 latiem. Kad gāju saņemt savu nelaimīgo Opeli, rēķins bija gana iespaidīgs- 430 lati. Auto pārdošana ar visu uzfrišināšanu nevedās un beigās pārdevu to par 150 latiem.
Es ar sevi nelepojos par šādu biznesu, bet mana muļķība nemaksāja tik dārgi kā nodokļu maksātājiem ir izmaksājusi Parex glābšana, sadalīšana un pārdošana? Tie vis nav pārsimt lati, bet simtiem miljoni.
Es, kā jau vairums muļķi, mācījos no savām kļūdām, bet mūsu valsts nelaime ir tā, ka mūsu valdības nemācās no savām kļūdām vai, iespējams, kļūdas pieļauj apzināti, ne bez ļauna nolūka, jo "Parex" nav vienīgais valdības neveiksmīgais projekts.
Skaties, kur gribi, kur vien iesaistās mūsu valdība, tur miljoni aizplūst nezināmā virzienā.
Ja kāds vēlas noskaidrot šos naudas ceļus, tad izrādās, ka visu klāj valsts noslēpuma plīvurs.
Pēdējā laikā to vien dzirdam, ka gandrīz viss, kas sabiedrību interesē, ir valsts noslēpums. Valsts noslēpums ir valstij piederošās bankas pārdošana, kaut gan visi apstākļi liecina, ka tas ir kārtējais valsts mantas izsaimniekošanas plāns. Banka "Citadele" tika dibināta 2010.gadā, restrukturizējot valsts pārņemto "Parex banku". Privatizācijas aģentūras īpašumā ir 75% mīnus viena bankas "Citadele" akcija, savukārt 25% un viena akcija pieder Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai. "Citadeles" grupas kredītportfelis šogad pirmajā ceturksnī sasniedza 1,07 miljardus eiro, bet bankas - 938 miljonus eiro. Cena, kas pagaidām figurē izteiktajos piedāvājumos, ir 70-140 miljoni eiro. Skaitiet paši, bet mans kalkulators rāda, ka zaudēti 798 miljoni eiro.
Uz šitādu skaitļu fona kādas citas valstij piederošas bankas pārdošana izskatās gandrīz ideāli. Pagājušajā gadā VAS "Latvijas Hipotēku un zemes banka" ("Hipotēku bankas") jeb tagadējās „Latvijas attīstības finanšu institūcijas „Altum"" zaudējumi no pārdošanai paredzēto aktīvu un saistību pārdošanas aprēķināti 15,587 miljoni latu jeb 22,178 miljoni eiro, savukārt koncerna zaudējumi no pārdošanai paredzēto aktīvu/saistību pārdošanas bija 7,245 miljoni latu jeb 10,309 miljoni eiro, teikts „Altum" 2013.gada pārskatā.
2012.gadā bankas zaudējumi no pārdošanai paredzēto aktīvu/saistību pārdošanas bija 28,57 miljoni latu jeb 40,65 miljoni eiro. To veidoja zaudējumi no pirmās, otrās un piektās bankas komercdaļas paketes atsavināšanas. Zaudēti nieka 73,137 miljoni eiro. Nav pieskaitīti trešās paketes atsavināšanas zaudējumi, kas ir valsts noslēpums, kurš nekad netiks atklāts, jo tajā pavisam nejauši bija iekļauts ar bijušo premjeru saistīts kredīts.
Lai kā tur būtu ar nodokļu maksātājiem un pensionāriem, bet kādam tā tiešām ir veiksme, jo nav dzirdēts, ka darbu būtu zaudējis kāds šajos projektos iesaistītais, kur nu vēl tāds nieks kā saukšana pie atbildības, pat ne politiskās.
Katrā ziņā cilvēki jau ir pieraduši, ka valsti vada lempji, kurus katru soli pavada zaudējumi. Ja sākumā vēl šausminājāmies, ka nezināmā virzienā pazūd daži miljoni, tad šobrīd jau simtiem miljonu zaudēšana nešķiet nekas īpašs. Tā tam ir jābūt, jo tas ir labākais, kas ar mums varēja notikt, nu tā vismaz mums cenšas iestāstīt šie lempīgie valsts vadītāji. Vēl viņi muļķu pūlim ir iestāstījuši, ka neesot neviena, kas varētu izdarīt labāk. Vai tiešām?
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!