'Citdeles' pircēji, 'airBaltic' tiesvedības, Brokas pielaide – kādas slepenas ziņas mēdz 'noplūst' Latvijā  (45)

Investori, kurus atlasījis konsultants "Societe Generale" par valstij piederošajām no savulaik pārņemtās "Parex bankas" atdalītās "labās" bankas akcijām piedāvā no 90 miljoniem līdz 140 miljoniem eiro, ziņo portāls.

Portāls norāda, ka saistībā ar iespējamo interešu konfliktu sevi no jautājuma lemšanas atstatījusi valdības vadītāja Laimdota Straujuma ( V), visticamāk, liecina, ka potenciālo "Citadeles" pircēju vidū ir "Norvik banka", kurā strādā premjerministres dēls. 

"Pietiek.com" vēsta, ka starp pārējiem atlasītajiem pretendentiem, ar ko ieteikts turpināt sarunas, ir kāda ASV banka un "pašmāju kapitāls, kura izcelsme meklējama ātro kredītu biznesā", kā arī savulaik "melnajā sarakstā" iekļautais krievu miljardieris Jurijs Šeflers, kura kontrolētajai "S.P.I.Group" pieder teju 90% "Latvijas Balzama" kapitāldaļu.

"Spekulācijas un maldīgas informācijas izplatīšana liecina, ka tiek mēģināts traucēt profesionāli organizētu bankas "Citadele" investoru piesaistes procesu. Informācija par investoru piedāvājumiem un potenciālajiem investoriem ir klasificēta, lai nodrošinātu konkurenci un valstij labākus darījuma noteikumus," norāda Privatizācijas aģentūras sabiedrisko attiecību vadītājs Guntis Kārkliņš.
Kopumā interesi par "Citadele bankas" iegādi izrādījuši pieci pretendenti, no kuriem viens, iespējams, esot saistīts ar bijušajiem "Parex bankas" īpašniekiem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki.

Ekonomikas ministrs Vjačelsavs Dombrovskis šonedēļ izteicās, ka informācijas noplūde par potenciālajiem investoriem un cenu, liegs to pārdot iespējami izdevīgāk. Viņš noliedza, ka informācijas noplūdes avots varētu būt bijis Ekonomikas ministrijā, norādot, ka atklātībā ziņas parādījušās pēc informācijas nonākšanas valdībā. 

Drošības policija sākusi pārbaudi.

SAB pēc vairākus mēnešus ilgās pārbaudes Brokai pielaidi nepiešķīra. 

Ekspremjers, tagadējais Eiropas Parlamenta deputāts Valdis Dombrovskis ( V) šonedēļ publiski paziņoja, ka indikācijas par to, ka Broka varētu nesaņemt augstākās kategorijas pielaidi valsts noslēpumam no SAB tika saņemtas vēl pirms viņas apstiprināšanas amatā. 

Viņš izteicās, ka tā kopumā esot parasta prakse, ka Valsts prezidentam, esošajam vai topošajam premjeram, ja viņiem pašiem ir nepieciešamā pielaide valsts noslēpumam, tiek sniegta informācija par potenciālajiem ministru amatu kandidātiem vēl pirms viņu apstiprināšanas amatā, lai neizveidotos situācijas, ka pēc apstiprināšanas par ministriem atklājas pavisam pārsteidzošas lietas. Indikācijas esot nākušas no paša SAB, un informācija bijusi ļoti lakoniska.

Pati Straujuma gan medijiem vēl dažas nedēļas pirms Dombrovska izteikumiem paziņoja - SAB direktors Jānis Maizītis viņu esot informējis par lēmuma iemesliem neizsniegt Brokai pielaidi valsts noslēpumam, tomēr viņai neesot tiesību tos izpaust plašākai sabiedrībai un viņa arī atturoties vērtēt, cik nopietni ir šie iemesli. Savukārt Maizītis izteicās, ka iemeslus pielaides neizsniegšanai zināšot tikai pāris cilvēki, vēstīja portāls „Pietiek.com”. Bēc Dombrovska izteikumiem SAB priekšnieks no sīkākiem komentāriem portālam atteicies.

Tāpat portāls atzīmēja, ka laikraksts „Latvijas Avīze” iepriekš vēstījis: Seimas deputāts, "Vienotības" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Dzintars Zaķis paziņojis, ka "viņš zinot detaļas, kādēļ Brokai neesot piešķirta pielaide valsts noslēpumam". 

Uz jautājumu par to, vai SAB ir nodevis šīs valsts noslēpumu saturošās ziņas Zaķa rīcībā un, ja tā ir, tad ar kādu pamatojumu, Maizītis portālam „Pietiek.com” iepriekš neatbildēja, tāpat kā uz jautājumu, vai un kā SAB rīkosies, lai nekavējoties noskaidrotu, kā šādas valsts noslēpumu saturošas ziņas nonākušas Zaķa rīcībā.

Pagājušā gada 23.septembrī Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma" ziņoja, - Valsts kanceleja (VK) secinājusi, ka valstij var būt jārēķinās ar 15-16 miljonu latu (21,34-22,77 miljonu eiro) kompensācijas maksāšanu kādreizējam Latvijas nacionālās lidsabiedrvības „airBaltic” šefam Bertoltam Flikam, ja viņš uzvarēs starptautiskajā šķīrējtiesā.

"Panorāmas" rīcībā bija nonācis VK sagatavots ierobežotas pieejamības dokuments, kurā analizēta iespējamā notikumu attīstība, ja Starptautiskā šķīrējtiesa Flika prasību atzīs par pamatotu.

Fliks pērn jūnijā iesniedzis toreizējam premjeram investīciju pretenziju, pamatojot to ar Latvijas un Vācijas investīciju aizsardzības līgumu. Pēc prasības iesniegšanas Flikam jānogaida pusgads, lai varētu vērsties starptautiskajā šķīrējtiesā. Toreizējais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) uzdevis šo jautājumu risināt Satiksmes ministrijai (SM), kura lūgusi viedokli arī VK.

VK direktores palīgs starptautiskajos jautājumos Ivars Mēkons dokumentā norādījis, ka, ņemot vērā līdzšinējo praksi investīciju aizsardzības jomā, ir pamatotas bažas, ka Flika prasība Starptautiskajā šķīrējtiesā varētu tikt atzīta par pamatotu. Saskaņā ar "Panorāmas" rīcībā esošo informāciju šajā gadījumā, kā norādījis VK eksperts, valstij būtu jārēķinās ar 15-16 miljonu latu kompensāciju Flikam.

Pērn 24.septembrī VK paziņoja, ka tās atzinumus saistībā ar starptautiskās šķīrējtiesas procesiem cenšas ietekmēt kāds ekonomisks grupējums. Mēkons žurnālistiem iepriekš pavēstīja, ka medijos nopludinātā informācija ir bijis iekšējais iestādes sarakstes dokuments un tas nopludināts, lai mēģinātu mainīt VK viedokli.

Izmeklējot, kā plašsaziņas līdzekļu rīcībā nonāca VK sagatavotais dokuments, kurā analizēta iespējamā notikumu attīstība saistībā ar Flika prasību pret valsti, DP ir pratinājusi arī vairākus Tieslietu ministrijas (TM) darbiniekus.

"Panorāma" arī vēstīja, ka kriminālprocesā kratīšanas veiktas Mēkona darbavietā un mājās.
Saistībā ar šo kriminālprocesu DP bija veikusi dažādas izmeklēšanas darbības arī Latvijas Televīzijas Ziņu dienestā.

Latvijas Radio iepriekš noskaidroja, ka policiju neinteresēja tikai noplūdušais atzinums par iespējamo kompensāciju Flikam. Kratīšanas pie Mēkona notikušas saistībā ar citu investīciju strīdu.

Šā gada februārī DP paziņoja, ka kriminālprocesā par neizpaužamu ziņu izpaušanu ir atradusi dokumenta „nopludinātāju”, taču sīkāku informāciju nesniedza, vien informējot, ka ir versijas par iespējamiem vainīgajiem, taču starp šīm versijām nefigurē neviens no valdības ministriem. Izmeklēšanas gaitā ir identificēta iestāde, kuras dokumenta kopija prettiesiski nodota citām personām. Izmeklēšana vēl turpinās. 

2014.gada laikā varētu tikt apvienoti telekomunikāciju uzņēmumi SIA "Latvijas Mobilais telefons" (LMT) un SIA "Lattelecom", pērnā gada augustā vēstīja žurnāls "Ir", atsaucoties uz tā rīcībā nonākušu slepenu ziņojumu, kas iesniegts valdībā. 

Ekonomikas ministrija (EM) tolaik informēja, ka patlaban netiek apspriesta uzņēmumu privatizācija, bet tiek vērtēti iespējamie uzņēmumu pārvaldības modeļi, kas nodrošinātu to vērtības pieaugumu, attīstību, līdzekļu un administratīvo izmaksu ekonomiju un uzlabotu pakalpojumu un servisa līmeni klientiem. 

Šā gada sākumā valdība uzklausīja ziņojumu par abu uzņēmumu kapitāla daļu pārvaldīšanu. 

Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš žurnālistiem pastāstīja, ka toreizējais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (RP) koalīcijas partneriem apliecināja, ka šajā ziņojumā pēc būtības ir atskaite, ko sniegusi valdības darba grupa par 2,5 gadiem. Šīs ziņojums tiks pieņemts zināšanai un nekādi citi mandāti netiek doti, piebilda Bērziņš.

Kā liecināja investīciju baņķieru sabiedrības "Prudentia" un biržas "NASDAQ OMX Riga" sadarbībā ar SIA "Lursoft IT" unžurnālu "Kapitāls" veiktais pētījums, 2012.gadā LMT vērtība tika lēsta 253,2 miljonu latu (360,3 miljonu eiro) apmērā, bet "Lattelecom" - 230,5 miljonu latu (328 miljonu eiro) apmērā. Savukārt 2013.gadā ekspertu aplēstās uzņēmumu vērtība attiecīgi bija vairs tikai 199,4 miljoni latu (283,7 miljoni eiro)un 216,6 miljoni latu (308,2 miljoni eiro).

Latvijas valdība 90.gadu beigās izteica apņemšanos privatizēt abus telekomunikāciju uzņēmumus.
Nopietnas sarunas ar "TeliaSonera" par privatizāciju atsākās 2004.gadā, neilgi pēc mierizlīguma parakstīšanas strīdā par "Lattelecom" monopolstatusa īsināšanu, kad Latvijā atvērās brīvais telekomunikāciju tirgus.

Tā saukto vadības un darbinieku izpirkšanas modeli 2007.gadā piedāvāja toreizējais "Lattelecom" vadītājs Nils Melngailis, taču to valdība noraidīja 2008.gada sākumā.

Valdība noraidīja arī "TeliaSonera" agrāk izteikto piedāvājumu maksāt 500 miljonus latu par "Lattelecom" un LMTatlikušajām kapitāla daļām.

2011.gada sākumā "TeliaSonera" kārtējo reizi apstiprinājis, ka vēlas privatizēt "Lattelecom" un LMT valsts daļas.

Elektronisko sakaru operatora "Lattelecom" kapitāldaļas pieder Latvijas valstij - 51% - un "TeliaSonera" - 49%. Savukārt mobilo sakaru operatorā LMT 49% kapitāldaļu pieder "TeliaSonera", 23% - "Lattelecom", 23% - LVRTC, 5% - Latvijas valstij caur Privatizācijas aģentūru.

Pērnā gada jūlijā, kad kaislības virmoja ap finanšu grūtībās nonākušo Latvijas metalurģijas milzi AS „Liepājas metalurgs” (LM), portāls „Pietiek.com” pēc valdības sēdes slēgtās daļas vēstīja, ka valdības uz ekskluzīviem nosacījumiem piesaistītais privātais konsultants "Prudentia Advisers" par LM tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) plāna izstrādi, ja tas tiks apstiprināts līdz tiesas noteiktajam termiņam - 26.augustam -, saņems 500 000 latu lielu prēmijatlīdzību. 

Kā tolaik, atsaucoties uz savā rīcībā esošo informāciju par Ekonomikas ministrijas virzītajiem priekšlikumiem, vēstīja portāls, par prēmiju slēgtajā sēdē lēmusi valdība. 

Lai gan grozījumi privātā konsultanta atlīdzības līgumā paredz, ka pusmiljonu latu (pēc nodokļu nomaksas) lielā prēmijatlīdzība "Prudentia" pienāktos pēc nosacījumu izpildes, vienlaikus noteikts, ka 25% jeb 125 000 latu "Prudentia" tiktu samaksāti jau 10 dienu laikā pēc tam, kad tiesa būtu apstiprinājusi maksātnespējas priekšā nonākušā metalurģijas uzņēmuma TAP plānu. Uz valdības sēdi sagatavotajā, noslepenotajā dokumentā attiecībā uz "Prudentia" bonusiem minēts, ka tie domāti, lai "motivētu" šo privāto konsultantu.

Toreizējais ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) preses konferencē pēc valdības sēdes nekomentēja "Prudentia" prēmēšanu, norādot, ka tas ir Ekonomikas ministrijas (EM) un Valsts kases jautājums. Uz atkārtotu jautājumu par prēmiju, premjers vien norādīja, ka jau ir atbildējis.

Pēc portāla aplēsēm, kas balstās valdības iepriekš slepeni pieņemtajos lēmumos, no valsts budžeta 10 nedēļu laikā "Prudentia" par konsultācijām "Liepājas metalurga" lietā kopš 23.aprīļa samaksāti jau 150 000 latu jeb 15 000 latu nedēļā. Vēl 45 000 latu par trīs nedēļu periodu no 2.aprīļa "Prudentia" samaksāja divi kreditoru kluba biedri - valstij piederošā banka "Citadele" un "SEB banka", norāda "Pietiek.com".

Kā nosacījums prēmijatlīdzības izmaksai "Prudentia" izvirzīts, lai Liepājas metalurgs pēc TAP apstiprināšanas spētu izpildīt savas saistības pret tā dēvēto kreditoru klubu pēc izmaksu samazināšanas un citiem restrukturizācijas pasākumiem.

Atlikušie 75% jeb 375 000 latu "Prudentia" tiktu izmaksāti gada laikā 12 vienādos maksājumos tikai ar nosacījumu, ja "Liepājas metalurgs" darbotos atbilstoši TAP plānam. Lielāko pusi - 53% jeb 266 000 latu - no atlīdzības "Prudentia" būtu jāsamaksā Finanšu ministrijai no valsts budžeta līdzekļiem. Atlikušo daļu no pusmiljona maksātu kreditoru kluba biedri atbilstoši to prasību apmēram pret "Liepājas metalurgu". Starp kreditoru kluba biedriem ir arī valstij piederošā banka "Citadele" un uzņēmums "Latvenergo", vēstīja portāls.

Pēc "Pietiek.com" rīcībā esošās informācijas, privātajam konsultantam arī plānots maksāt 4% lielu atlīdzību par papildu ilgtermiņa (virs viena gada) finansējuma, ieguldījuma pamatkapitālā vai mezanīna (ilgtermiņa aizdevums ar paaugstinātu kredītrisku) aizdevuma piesaisti "Liepājas metalurgam".

"Prudentia" plānots motivēt arī ar realizācijas atlīdzību par kreditoru kluba biedriem piederošo daļu pārdošanas vai to prasījumu atmaksu, dzēšot saistības, refinansējot aizdevumu vai piesaistot finansējumu. Par atgūstamo summu līdz 100% no tās vērtības "Prudentia" saņemtu 3% no realizācijas summas un attiecīgi 5%, ja atgūstamā summa pārsniegtu 100% no tās vērtības, vēsta portāls.

Jau vēstīts, ka 2013.gada novembrī Liepājas tiesa pasludināja LM maksātnespēju un uzņēmums pilnībā pārgāja maksātnespējas administratora Haralda Velmera pārraudzībā. Tika sākta darbinieku masveida atlaišana, un kopumā darbu zaudēja vairāk nekā 1500 cilvēku. Sagatavots uzņēmuma pārdošanas plāns, un par LM pamatražotnes pārdošanu starptautiskajā piedāvājumā noslēgts līgums ar konsultāciju uzņēmumu "Prudentia".

Nonākot finanšu grūtībās, LM jau pērn pavasarī pārtrauca ražošanu. Valsts kase jūlijā no valsts budžeta līdzekļiem samaksāja LM vietā visu rūpnīcas parādu Itālijas bankai "UniCredit" - 67 465 056 eiro. Pirms tam aprīlī Valsts kase Itālijas bankai veica rūpnīcai valsts galvotā kredīta pamatsummas daļas maksājumu 6 128 456 eiro apmērā.