Deputāti asi kritizē ziņojumu par nacionālo drošību  (9)

Ziņojumā, kurš ir teju simts lappušu garš, izklāstīti ne tikai riski, ko nacionālajai drošībai varētu radīt Krievijas militārā agresija Ukrainā, bet arīdzan dažādi ar ekonomiku, korupcijas apkarošanu, enerģētisko neatkarību, iedzīvotāju veselību un fizisko drošību saistīti riski.

Tomēr, parlamenta deputātu ieskatā, ziņojums nav gana izsmeļošs. Tā, piemēram, deputāts Jānis Ādamsons (SC) debatēs pauda: "Šis ziņojums vairāk atgādina nevis vienotu dokumentu, bet gan daudzus dažādus dokumentus, kuri steigā ir salikti kopā."

Viņaprāt, ziņojumu "caurstrāvo tāds kā histērisms" saistībā ar notikumiem Ukrainā, bet nav pievērsta pienācīga vērība Irākas kodolprogrammai, saspīlējumam Ziemeļāfrikā un notikumiem Sīrijā.

Savukārt Kārlim Seržantam (ZZS) šķiet, ka nepietiekami analizēta Krievijas ietekme uz Latvijas ekonomiku, kas esot īpaši aktuāli tādēļ, ka Krievijas izcelsmes kapitāls, iespējams, var ieplūst gan "Liepājas metalurgā", gan "Citadeles bankā".

Finanšu sistēmas stabilitātes sasaiste ar nacionālo drošību rada bažas arī SC deputātam Ivaram Zariņam: " Tie ir simti miljoni, kas plūst projām no mūsu tautsaimniecības. Simti miljoni. Tie ir ļoti lieli cipari priekš mūsu tautsaimniecības. Es vēlējos redzēt analīzi, kāpēc tas notiekas un kādi ir instrumenti, lai mēs to varētu mainīt šo situāciju. Un šeit es būtu gribējis redzēt tad drošības ziņojumā, ko mums būtu vispareizāk bijis darīt ar Citadeles banku. Jo Citadeles banka ir kā instruments, kuru mēs varējām izmantot, lai šo situāciju mainītu. Ja mēs redzam, ka finansu sistēma ir izveidojusies tā, ka atsevišķas bankas var veidot savu kredītu politiku, ignorējot tās nepieciešamības, kas ir vajadzīgas mūsu tautsaimniecībai."

Neatkarīgā deputāte Inga Vanaga, savukārt, domā, ka ziņojumā vairāk bija jāakcentē izglītības sistēmas sasaiste ar valsts nacionālo drošību.

"Latvijā ir aktīva ārvalstu izlūkdienesta darbība un rodas jautājums par norādīto ārvalstu izlūkdienestu uzdevumu veikt aktīvus pasākumus, kuru mērķis ir ietekmēt Latvijas lēmumu pieņēmējus. Rodas jautājumi, kā izpaužas šie pasākumi un vai ir konkrēti gadījumi, kad ārvalstu izlūkdienesta darbības rezultātā valsts augstākās pārvaldes institūcijas ir pieņēmušas lēmumu citas valsts interesēs," nobažījies par Latvijas specdienestu spējām atklāt ārvalstu specdienestu mēģinājumus ietekmēt Latvijas lēmējinstitūciju pieņemtos lēmumus ir deputāts Jānis Dombrava (NA).