Saeima ceturtdien, 3.jūlijā galīgajā lasījumā pieņēma Valsts aizsardzības finansēšanas likumu, kas cita starpā noteic konkrētu aizsardzībai paredzētā valsts budžeta finansēšanas paaugstināšanas grafiku.
Atbilstoši šim grafikam, 2015.gadā valsts budžetā aizsardzībai jāparedz vismaz 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), 2016.gadā – vismaz 1,1% no IKP, 2017.gadā – ne mazāk par 1,3% no IKP, 2018. gadā – vismaz 1,5% no IKP, 2019. gadā – ne mazāk par 1,75% no IKP, bet 2020. gadā – 2% no IKP.
Tiesa gan, aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP) bija iesnieguši ierosinājumus, kas paredzēja straujāku aizsardzības finansējuma palielināšanu.
Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Andrejs Panteļējevs (ZZS), uzstājoties Saeimas debatēs, īpaši uzsvēra, ka pēdējos gadus Latvija ir "pavadījusi tādā kā letarģiskā miegā", cerot, ka par mūsu drošību parūpēsies NATO partneri.
Tomēr tagad, kad, reaģējot uz Krievijas militāro agresiju Ukrainā, NATO ir palielinājusi savu klātbūtni Baltijas reģionā, no partneriem arvien biežāk nākoties dzirdēt atgādinājumus un pat pārmetumus par to, ka Latvija nepilda savas saistības pret NATO un nespēj nodrošināt aizsardzībai finansējumu 2% apmērā no IKP.