Mākslas porcelāna vēsture Latvijā sākās ar porcelāna apgleznošanas darbnīcas "Baltars" dibināšanu 1925.gadā. Ar saviem darbiem mākslinieki Romans Suta, Aleksandra Beļcova un Sigismunds Vidbergs pierādīja, ka modernisms var būt latvisks. Jaunās dekoratīvās mākslas nozares izaugsmi un katra mākslinieka individuālo attīstību veicināja darbnīcā valdošā radošā enerģija, pieaugošā publikas interese un starptautiskā atzinība.
Sasniegumi mākslas porcelāna laukā tobrīd jaunajai Latvijas valstij atnesa pasaules atzinību. 1925.gada starptautiskajā mākslas izstādē Parīzē darbnīca "Baltars" ieguva trīs apbalvojumus – zelta medaļas darbnīcas "Baltars" ekspozīcijai un grafiķim Sigismundam Vidbergam, kā arī bronzas medaļu Romanam Sutam. Darbnīca pastāvēja tikai līdz 1928.gada beigām, taču tas vērtējams kā mūsu klasiskā modernisma ieguldījums 20.gadsimta mākslas vēsturē.